Šīs dienas nozīmēšana par Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu būtu cieņas izrādīšana tiem, kas ir uzturējuši domu un cīnījušies par Latvijas neatkarību. Nedomāju, ka šajā dienā būtu jāorganizē kādas īpašas akcijas vai pasākumi, bet runa ir par attieksmi.
Politiskā šūmēšanās un intereses ir viens, bet otrs ir cilvēki, kuri bijuši klāt valstiski izšķirošos brīžos. Domāju, ka par okupāciju kā nozīmīgu posmu vēsturē bērniem vajadzētu mācīt vairāk. Mācīt mīlēt savu zemi tā, kā to darījuši tie, kas piespiedu vai brīvprātīgā kārtā cīnījās par savu tēvzemi.
Daļā sabiedrības valda uzskats, ka Latvija brīvprātīgi iegājusi Padomju Savienībā un ka okupācijas vispār nav bijis. Nupat internetā lasīju, ka 50 % jauniešu uzskata, ka Latvija nav bijusi okupēta. Manuprāt, tas nav normāli. Kas jaunatnei vispār tiek mācīts? Kas notiks, kad šī jaunatne pieaugs?
16.03.2013 08:31
Muzeja vadītāja: 16. martā runa ir par attieksmi
Autors Anta Brača, Mores kauju muzeja vadītājaVecie vīri 16. martu atceras vienalga, vai datums ir atceres dienu sarakstā vai nav.