Publiskās stāvvietās ļaudis kļūst piesardzīgāki, sodāmo skaits samazinās, tad naudas ieguve tiek pārcelta uz citu objektu – privātām stāvvietām, pieprasot maksāt Ls 20 par it kā nepareizu privātīpašuma lietošanu. Tiek izgudrots nevienā likumā neparedzēts pārkāpums – Ls 20 sods par to, ka privātās stāvvietas īpašnieks nav ielicis auto logā zīmīti, ka pats sev ir atļāvis novietot savā īpašumā sev piederošo auto.
Tālāk seko iestādes nākamais apšaubāmais solis – par budžeta līdzekļiem (lielu summu) algo privātu juristu firmu, kura tiesā sniedz paskaidrojumus ierēdņu vietā par šī ierēdņa motīviem, prettiesiski uzliekot sodus un atsakoties uzklausīt pilsoņa pamatotās iebildes. Sanāk, ka no nodokļu maksātāju kabatas vēlreiz privātfirmai apmaksā to, kas ietilpst ierēdņa tiešajos pienākumos un par ko jau ir ierēdnim izmaksāta alga. Neoficiāli tiek minēts, ka no katra iekasētā soda saņem CSDD 50 %, Rīgas dome 30 % un pašvaldības policija – 20 %.
"Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu," nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants. Tiesības uz taisnīgu atlīdzību par darbu un atšķirīgas attieksmes aizliegums – šie Eiropas tiesību pamatprincipi ir seni, izriet jau no Bībeles. Latvijā divas trešdaļas iedzīvotāju ir kristieši; valdība un partijas pozicionē sevi kā Eiropas tiesību fanāti. Milzu atbalsts ir deklarēts svarīgākajām cilvēka tiesībām! Jautājums vienīgi – kāpēc tad posts, nabadzība un brutāla varmācība pret cilvēku kļūst Latvijā arvien dziļāki?
"Eiropā katrs pilsonis var teikt: "Valsts – tas esmu es." Pie mums valsts iedalās konkrēti valstī un tās pavalstniekos, tas ir, mūsu tauta neidentificē sevi ar valsti." Citāts ir no krievu domātāja Dmitrija Proskurjakova raksta. Jau 500 gadus Austrumeiropu ietekmē doktrīna, ko izveidoja par Krievijas pirmo caru 1547. gadā kronētais Ivans IV, pazīstams kā Jānis Briesmīgais. Saviem opričņikiem (iekšējās drošības vienībai) cars nemaksāja algu, bet tiem pavēlēja – kam jums alga, ja vara ir dota! No tiem laikiem ieviesās un līdz mūsu dienām arī Latvijā ir saglabājies šis netikums – izspiest naudu, izmantojot amata stāvokli. Ačgārnā veidā netikums ir pieņemts sabiedrībā – ļaudis parasti nosoda nevis varmākas, bet gan nosoda upurus, ja tie meklē taisnību – sak, ko tu izlec, labāk būtu samaksājis!
Piemērs – tie miljoni latu LR budžetā, ko valsts (Finanšu ministrija) tika plānojusi iegūt ar sodiem no fotoradariem (skat. budžetā: 2012. gada – Ls 7 306 360, 2013. gads – Ls 1 381 862). Naudas sodu ieguves plāns neatbilst demokrātiskas iekārtas principam – ne tikai pēc Eiropas likumiem, tas neatbilst arī Latvijas likumam.