02.01.2013 17:35

Eiro: mīti un realitāte

Autors  www.makroekonomika.org
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Nepretendējot uz pilnīgu visu muļķību, falsifikāciju vai vienkārši maldu apkopojumu, centīšos aplūkot populārākos viedokļus, kas apkopoti Latvijas Bankas (LB) oficiālās vietnes rakstos "Kā eiro ieviešanu sajutīs katrs naudas lietotājs – bažas un mīti" un "Eiro Latvijā: finansiālie un citi ieguvumi", vienlaickus sniedzot profesionālu ekonomista argumentāciju.

Tā kā ieguvumu un zaudējumu analīze ir visai apjomīga, tad šoreiz centīšos dot apkopojumu, norādot galvenos iemeslus, kādēļ eiro ieviešana Latvijas valstij būtu liktenīga.

LB: "Izzudīs valūtas maiņas izmaksas." Protams, bet...

Šis nu patiesi ir neapstrīdams apgalvojums. Tomēr vai tiešām būsim tik naivi, ka iedomāsimies, ka komercbankas atteiksies no aptuveni 70 miljonu eiro peļņas gadā? Atļaušos izdarīt prognozi, ka bankas to kompensēs ar pakalpojumu maksas "harmonizāciju" un Latvijas iedzīvotāji no tā praktiski neiegūs neko. Pat "Swedbank" galvenais ekonomists Kazāks neatļāvās apgalvot pretējo.

Papildus tam galvenie ieguvēji būs importētāji no eirozonas valstīm, un atļaušos prognozēt, ka ārkārtīgi maza daļa no šī ieguvuma tiks tērēta attīstībai un/vai atalgošanai, bet labklājību tas nedaudz paaugstinās tiem iedzīvotājiem, kas daudz pelna Latvijā, bet tērē eirozonas valstīs.

LB: "Uz eiro plānots pāriet pēc Latvijas Bankas kursa 0,702804 lati par eiro." Visticamāk, jā.

Nav pamata domāt, ka lata piesaistes kurss tiks mainīts. Tas radītu pārāk lielu politisku risku, tāpēc par katru latu cilvēki, visticamāk, arī saņems 1.42 eiro.

LB: "Latu kredīti, pārejot eiro, kļūs lētāki." Nonsenss!

Patiesībā, latu kredītu vairs nebūs vispār. Tādējādi tie 14 % no visiem kredītņēmējiem, kurus LB ar savu politiku tomēr nav spējusi piespiest pāriet uz eiro kredītiem, tagad nu būs parādā eiro.

LB: "Eiro ieviešanas dēļ cenas neaugs." Visticamāk, palielināsies.

Kaut arī šī nebūt nav kritiskākā problēma un tās apjomu ir grūti prognozēt, tomēr, manuprāt, ir visai naivi cerēt, ka prognozētās vismaz 200 miljonu eiro izmaksas privātais sektors segs uz sava rēķina. Par to liecina arī LB piesauktie 0,2–0,3 %, kas sedz ieviešanas tehniskās izmaksas. Tomēr šī ir "vidējā temperatūra palātā", kas nozīmē, ka, ja "Samsung" televizora cena īpaši nemainīsies, tad pārtikai un ikdienas patēriņa precēm cenas, visticamāk, palielināsies krietni vairāk. Savukārt aicinājumi ignorēt "negodīgos" tirgotājus varbūt ir izpildāmi vien tiem, kas ikdienā iepērkas Briselē, bet solījumi ar eiro ieviešanas likumprojektu kontrolēt un sodīt t. s. "negodīgos uzņēmējus" ir maldināšana jeb LB činavnieku muļķība.

LB: "Pret eiro apmainīs visus latus." Protams.

Šķiet, šāda veida "ieguvumus" LB sola aiz izmisuma, ka trūkst nopietnu nepastrīdamu argumentu.

LB: "Latvija ietaupīs 900 miljonus eiro 10 gadu laikā." Spekulācija. NĒ!

Šis solījums tiek pamatots uz cerībām, ka eiro ieviešana paaugstinās valsts kredītreitingu, kas automātiski izraisīs mazākus valsts parāda procentu maksājumus, un starpība tiks investēta tautsaimniecībā.

Kaut arī "Standard & Poor's" memorands tiešām ļauj cerēt uz kredītreitinga pieaugumu īstermiņā, šis ir siera gabals peļu slazdā. Pirmkārt, šādas ilgtermiņa prognozes ir nekas cits kā bezatbildīgas spekulācijas, jo tādas izdarīt, pamatojoties uz LB veikto īstermiņa datu analīzi, ir absolūti neiespējami, ko apliecinās jebkurš nopietns ekonomists.

Taču galvenais ir tas, ka šis ieguvums būs īslaicīgs, bet negatīvās sekas valsts tautsaimniecībai – ilglaicīgas. Turpmāko gadu laikā Latvijas kredītreitings eirozonas problēmu dēļ, visticamāk, atkal pazeminātos, turklāt valsts zaudējumi būtu nesalīdzināmi lielāki par iespējamajiem ieguvumiem.

Visu komentāru var izlasīt šeit.