Savukārt saskaņā ar "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnēm" valsts apņemas attīstīt vidi ilgtspējīgai, uz rezultātu orientētai nevalstisko organizāciju darbībai. Tātad valstij būtu jāaizsargā sabiedriskās organizācijas, nevis jādara viss, lai tās novājinātu. Bet darbos ne viss ir tik skaisti kā izskatās.
Novembra nogalē vairākos masu saziņas līdzekļos parādījās raksts "DP vēlas aizliegt vairākas radikālas un paramilitāras organizācijas" (piemēram, www.apollo.lv, 2012. gada 29. novembris). Raksta tekstā norāde – "līdzīgs liktenis varētu piemeklēt arī aizsargu organizāciju".
Šāda norāde ir kārtējais mēģinājums nomelnot 1994. gadā reģistrēto Latvijas Aizsargu organizāciju. Varbūt kādam nav zināms, ka Uzņēmumu reģistrā (UR) pēdējā laikā reģistrēts vēl pāris biedrību, kuru nosaukumos ietverts "aizsargu organizācijas" vārds, bet varbūt kādam nav svarīgs precīzs organizācijas nosaukums, pietiek ar aptuvenu, lai publiski izteiktos.
Neapšaubāmi, raksts, kur tiek runāts par organizāciju aizliegšanu, nav tāds, kas spodrinātu organizācijas tēlu. Šāda neprecīza norāde – "līdzīgs liktenis varētu piemeklēt arī aizsargu organizāciju" – Latvijas Aizsargu organizācijas darbībai ir kaitnieciska. Šīs ir sekas UR neapdomīgi iedibinātajai praksei reģistrēt visu pēc kārtas, nepadomājot, ka ar savu neapdomīgo reģistrēšanu tiek grauta organizācija, kura dibināta vienlaikus ar valsts dibināšanu. Tā 2010. gadā Uzņēmumu reģistrs reģistrēja jaunu biedrību "Aizsargu organizācija" (AO), kuras dibinātājs ir no Latvijas Aizsargu organizācijas izslēgta persona. Pēc šādas shēmas varētu vājināt un nomelnot jebkuru organizāciju, atliek tikai nedaudz piekoriģēt nosaukumu, bet statūtus pārkopēt. Tieši 2010. gadā dibināto AO lēnām pārņēma t. s. pērkoņkrustieši. 1994. gadā reģistrētajai "Latvijas Aizsargu organizācijai" nav nekāda sakara ar t. s. pērkonkrustiešu kontrolēto AO.
Latvijas Aizsargu organizācija tika atjaunota līdz ar valsts atjaunošanu, un līdzīgi kā citām pirmskara Latvijas organizāciju mantiniecēm tai ir bagāta vēsture un valstiski ideāli. Tādēļ žurnālistiem vajadzētu pievērst uzmanību publicējamās informācijas patiesumam, pārliecinoties, par kuru organizāciju īsti ir runa. Savukārt valstij vajadzētu, ja ne īstenot apsolīto, tad vismaz nenovājināt organizāciju attīstību. Neraugoties uz LAO darbību, realizējot patriotisku programmu un atbildīgas attieksmes audzināšanu pilsoņos, kā arī neseno sabiedriskā labuma statusa iegūšanu, UR bez ilgām pārdomām 2010. gadā reģistrēja jaunu organizāciju ar ļoti līdzīgu nosaukumu. Mēs uzskatām šādu rīcību par vērstu pret sabiedrisko organizāciju aktivitātēm un neatbilstošu valdības definētajiem mērķiem. Latvijas Aizsargu organizācija savu darbību virza uz sabiedrības pašorganizēšanās veicināšanu, tostarp drošības sfērā, bet tai nav nekā kopīga ar t. s. pērkoņkrustiešiem. Vēsturiski aizsargi bija policijas palīgspēki, kuri ņēma aktīvu dalību sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.