04.12.2012 11:04

Pierīgas invalīdi: vai valstij atkal pietrūcis 25 latu?

Autors  Salaspils novada domes priekšsēdētāja otrā vietniece Malda Caune
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pierīgas invalīdi: vai valstij atkal pietrūcis 25 latu? www.salaspils.lv

Ne no valdības, ne no Labklājības ministrijas pie 2013. gada budžeta sagatavošanas nesagaidījām masu medijos nekādu informāciju par jautājumiem, kas uzlabotu cilvēku ar invaliditāti labklājību.

Tāpēc mēs – bērnu un jauniešu ar invaliditāti no dzimšanas vecāki no Salaspils (un tādu Salaspils BJIB „Zelta Atslēdziņa" ir ap 100) vēršamies pie Jums ar konkrētiem priekšlikumiem. Uzdrošināmies atsaukties arī uz citām Rīgas rajona BJIB – Siguldā „Cerību Spārni", Olainē „Ābolītis" un bērnu un jauniešu ar invaliditāti no bērnības vecākiem Ropažos, Ādažos, Babītē, Saulkrastos, Mālpilī, ar kuriem mēs sadarbojamies.

Mēs domājam, ka valsts struktūrām, lemjot par invalīdu jautājumiem, būtu jāņem vērā bērnu un jauniešu ar invaliditāti no bērnības vecāku domas un praktiskā pieredze, kas iegūta audzinot un aprūpējot savu bērnu – invalīdu kopš bērnības 25 un vairāk gadus ģimenē. Tādu vecāku, kas aprūpē savus bērnus ar invaliditāti nav maz. 

Sāksim ar to, ka ir invalīdi no bērnības un invalīdi ar iegūto invaliditāti.

1. Bērnu un pieaugušo cilvēku ar invaliditāti no bērnības pabalsti nav pārskatīti kopš 2009. gada 1. janvāra. Finansu krīzes gadus un 2011., 2012. gadu, kad cenas atkal sāka celties, esam pacietīgi gaidījuši un iztikuši ar 75,00Ls pabalstu invalīdiem no bērnības mēnesī (gan bērnam, gan pieaugušajam).

Dzirdot, ka valstī ir iespēja diezgan ievērojami paaugstināt algas un „māmiņu algas", mēs patiešām esam pārsteigti, ka atkal pietrūkst to 25,00 latu, lai palielinātu invalīdu no bērnības pabalstu uz 100,00Ls mēnesī.

Bērni un invalīdi ir visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas valstī, tāpēc par viņiem jādomā pirmā kārtā.

2. Bērna invalīda no bērnības līdz 18 gadu vecumam kopšanas pabalsts ir 150,00Ls mēnesī. Tā paša bērna invalīda no bērnības kopšanas pabalsts pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir 100,00Ls mēnesī (neatkarīgi no 1. vai 2. invaliditātes grupas).

Mums nav saprotams, vai pēc 18 gadiem aprūpēt tādu jaunieti ar invaliditāti no bērnības (arī nestaigājošu) kļūst vieglāk? 

Valsts iestādē (pansionātā) invalīda aprūpe ir ap 400,00Ls mēnesī. Vai nebūtu saprātīgi, ja minēto aprūpes pabalstu pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas (100,00Ls mēnesī):

1) 1.grupas invalīdiem palielinātu līdz 400,00Ls mēnesī

2) 2.grupas invalīdiem – līdz 300,00Ls mēnesī.

Tad vecākiem vai tuviniekiem būtu izvēles iespēja aprūpēt savu pieaugušo bērnu ar invaliditāti arī mājās, ko neapšaubāmi ļoti daudzi darītu (to dara arī tagad, ja ir kaut mazākā iespēja). Jo esošajos pansionātos (kā mēs to redzam arī televīzijā) notiek strauja cilvēku ar invaliditāti personības degradācija.

Tāpēc būtu jāpalielina kopšanas pabalsts un jāveicina Dienas centru izveide tieši cilvēkiem ar invaliditāti, kas radītu arī darba vietas aprūpētājiem, sociālajiem darbiniekiem, asistentiem un šoferiem.

Tā varētu samazināt izdevumus valsts pansionātos. Pats galvenais ieguvums būtu – cilvēka ar invaliditāti atgriešana sabiedrībā, nevis norobežošana no tās.

3. Saistībā ar iepriekš minēto pabalstu, būtu beidzot jāatrisina vēl viens jautājums, kurš nav sakārtots līdz šodienai.

Tas ir jautājums par valsts apmaksātu rīcībnespējīgas (aprūpējamas) personas aizgādņa pabalstu. Pašlaik valsts aizgādņa pabalstu nemaksā. To var maksāt pašvaldības, ja pietiek līdzekļu un pašvaldību deputātiem godaprāta. Tādu pašvaldību nav daudz. Pie mums Salaspilī aizgādņa pabalsts no pašvaldības ir, un tas ir 30,00Ls mēnesī. 

Būt par aizgādni – tas ir nopietns, bieži vien smags (arī fiziski) darbs. Šādu darbu būtu jāatalgo vismaz ar minimālo algu 200,00Ls mēnesī. Vajadzētu maksāt arī sociālo nodokli no šīs summas par aizgādni, ja viņš pats aprūpē aizgādājamo.

Tas viss būtu nepieciešams tāpēc, ka invalīdiem no bērnības, dzīvojot ģimenē, var cerēt uz invaliditātes seku mazināšanos. Tā tiek arī ievērotas cilvēka (arī invalīda) tiesības un netiek pieļauta invalīda diskriminācija.

Nepieciešamās izmaksas nebūtu grūti aprēķināt, jo informācija ārstu komisijās ir pieejama. Informāciju par aizgādņiem varētu iegūt Bāriņtiesās.

4. Cilvēki ar kustību traucējumiem saņem transporta pabalstu. Kopš 2009. gada tas ir 56,00Ls pusgadā (gadā 112,00Ls).

Ņemot vērā pašreizējās degvielas cenas (gandrīz 1,00Ls 1l), var viegli izrēķināt, cik tālu un cik bieži var braukt par šo naudu.

Un, ja cilvēku – vismaz 2 reizes gadā pa 10 nodarbībām jāved uz ārstniecisko fizkultūru un tāpat uz reitterapijas nodarbībām un šai ģimenei nav maznodrošinātas ģimenes statuss, jo daži lati pārsniedz statusa summu, tad no pašvaldības šis invalīds no bērnības nesaņem nekādu palīdzību. Un vajadzīgās procedūras nav iespējams veikt, jo pašvaldību saistošajos noteikumos pabalsts paredzēts maznodrošinātajiem, nevis invalīdiem.

Mūsu ierosinājums būtu tāds, ka transporta pabalstam ir jābūt minimālās algas apmērā divas reizes gadā. Sākotnēji tā arī bija MK 1993. gada noteikumos par transporta pabalstu. Tajā laikā minimālā alga bija 28,00Ls. Mainoties valdībām, formulējums „minimālās algas apmērā" pazuda, atstājot 28,00Ls nemainīgus līdz pat 2009. gadam.

5. 1., 2. grupas invalīdam no bērnības neatkarīgi no citu ģimenes locekļu ienākumiem, būtu obligāti jāpiešķir trūcīgas personas statuss, ja viņam nav citu ienākumu. Šāds cilvēks nevar pats sev nopelnīt pensiju un tāpēc saņem tikai savu invaliditātes pabalstu (līdz šim tas ir bijis 25,00; 35,00; 50,00; 75,00Ls mēnesī).

Trūcīgas personas statuss (un cilvēki ar invaliditāti kopš bērnības ar 75,00Ls pabalstu mēnesī būtu trūcīgi, ja nedzīvotu kopā ar ģimeni) dotu nepieciešamās atlaides medicīnā, medikamentu iegādē, kā arī varētu saņemt pabalstu transportam un procedūrām no pašvaldības.

Ļoti ceram uz Jūs godaprātu un saprati risinot cilvēku ar invaliditāti problēmas, jo arī invalīdiem ir tiesības un nebūtu pieļaujama viņu diskriminācija.

Pati uzskatu, ka šos jautājumus var atrisināt tikai tādas amatpersonas, kas izprot un ir saskārušās ar šīm problēmām, jo citreiz klausoties amatpersonās, kas strādā pie likumprojektiem šķiet, ka viņi ir ļoti tālu no reālās dzīves.

Mēs savā pašvaldībā cenšamies iespēju robežās atbalstīt un palīdzēt un izprast katra iedzīvotāja sāpi, lai palīdzētu. Gribu izteikt paldies domes priekšsēdētājam R. Čudara kungam par sapratni atbalstot pasākumus par šo īpašo dienu, radot arī nelielu prieku sirsniņām saņemot pabalstus.

Liels darbs arī veikts apzinot visus salaspiliešus, kam nepieciešama palīdzība. Gribu visus aicināt palīdzēt un uzklausīt katru cilvēku, kam tas ir vajadzīgs un katram no mums kļūt iejūtīgākam pret saviem līdzcilvēkiem. Tikai palīdzot otram pats kļūsti laimīgāks.