ZAAO, kas ir 26 pašvaldību (tātad aptuveni ceturtā daļa visu Latvijas pašvaldību) veidots uzņēmums un šajā jomā darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, vēlas pievērst uzmanību, mūsuprāt, būtiskākajiem jautājumiem.
ZAAO atbalsta konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tajā pašā laikā uzskatām, ka godīga konkurence ir iespējama tikai gadījumos, kad tirgus dalībniekiem nav iespējams izmantot šķērssubsīdijas un citus paņēmienus uzvaru nodrošināšanai pašvaldību rīkotajos iepirkumos. Kā zināms, tad nevienam komersantam, kas nodarbojas tikai ar sadzīves atkritumu savākšanu, nav atļaujas atkritumu sagatavošanai apglabāšanai, tādēļ visiem šo komersantu savāktajiem sadzīves atkritumiem būtu jānonāk attiecīgā reģiona poligonā.
Kā redzams no laikrakstā "Dienas Bizness" 10.09.2012. publicētās informācijas, Pierīgas pašvaldības rīkoto konkursu cenas ir līdzvērtīgas tikai atkritumu apglabāšanas izmaksām – tādējādi pašu komersantu ieņēmumu daļa diez vai sedz atkritumu savākšanas izdevumus, darbinieku algas un nodokļu maksājumus. Iespējams, ka komersantu darbība šajās Pierīgas pašvaldībās jaunu tirgus daļu iegūšanas nolūkā tiek daļēji kompensēta no mātes kompāniju vai īpašnieku dotācijām vai ieņēmumiem no darbības Rīgas pilsētas teritorijā.
Kā zināms, Rīgas pilsētā nekad nav noticis pašvaldības rīkots konkurss par atkritumu apsaimniekotāja izvēli un regulatora savulaik apstiprinātie atkritumu apsaimniekošanas tarifi (ap LVL 5,80 par kubikmetru) ir augstāki nekā lielākajā daļā Pierīgas pašvaldību, kur tie svārstās ap LVL 3,00 par kubikmetru. Komersanti, kas līdz šim publiski ir aktīvi iestājušies par brīvas konkurences nodrošināšanu, vienlaikus aizstāv savas tiesības attiecībā uz darbību Rīgas pilsētā bez konkursa. ZAAO uzskata, ka publiskā iepirkuma procedūra vispirms būtu jāveic Rīgas pilsētā, jo tur tiek radīta aptuveni puse no visiem Latvijas teritorijā radītajiem sadzīves atkritumiem.
Līdzīgi arī Saulkrastu novada teritorijā vairāku gadu garumā bez konkursa darbojās trīs privātie komersanti, kuriem bija neierobežotas iespējas nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību labākajā iespējamajā veidā. Diemžēl faktiskā situācija bija pretēja. To pierāda kaut vai fakts, ka līdz līguma noslēgšanai ar ZAAO Saulkrastu novada iedzīvotājiem bija pieejami mazāk par 10 atkritumu dalītās vākšanas punktiem. Dažu nedēļu laikā pēc tam, kad darbību šajā teritorijā sāka ZAAO, tika uzstādīti 90 konteineri un atvērts Eko laukums, kur jebkurš atkritumu radītājs var bez maksas nodot dalīti savāktos atkritumus. Uzskatām, ka jau pirmie sadarbības mēneši ir pierādījuši to, ka, šķirojot atkritumus, Saulkrastu iedzīvotājiem ir radusies iespēja ievērojami samazināt ikmēneša maksājumus par atkritumu apsaimniekošanu. Šāds atkritumu sistēmas modelis vistiešāk atbilst principam "piesārņotājs maksā" jeb "dārgāk maksā tas, kurš nešķiro".
Jāatceras, ka tādu reģionālu atkritumu apsaimniekošanas organizāciju dibināšanas nepieciešamību un modeli, kāds šobrīd darbojas Ziemeļvidzemē (uzņēmumu, kas nodarbojas ar atkritumu savākšanu un vienlaikus apsaimnieko reģionālo sadzīves atkritumu poligonu), iniciēja un atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tikai šādā veidā valsts varēja nodrošināt to mērķu sasniegšanu, kas atkritumu apsaimniekošanas jomā bija noteikti, lai nodrošinātu iestāšanos Eiropas Savienībā. Arī šobrīd daļa privāto komersantu atklāti norāda, ka viņu vēlme ir darboties tikai tajās atkritumu apsaimniekošanas jomās, kas ir peļņu nesošas, pārējās atstājot pašvaldību un to uzņēmumu ziņā. Uzskatām, ka, tikai pateicoties reģionālu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu izveidei, Latvija ir spējusi nodrošināt valsts atkritumu apsaimniekošanas sistēmas atbilstību ES prasībām.
Atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidē Ziemeļvidzemes reģionā ZAAO kopumā ir investējusi aptuveni 9,7 miljonus latu. Daļēji tas ir izdarīts, pateicoties ES finansējumam, taču būtiska ir arī ZAAO pašu ieguldīta daļa. Tās ir investīcijas, kuras dividenžu veidā neaizplūst ārpus Latvijas, bet tiek ieguldītas reģiona atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras modernizēšanā – piemēram, veicot pazemes konteineru laukumu izbūvi lielākajās Ziemeļvidzemes pilsētās, kā arī nepārtraukti attīstot atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru u. c.
Svarīgi arī ņemt vērā, ka gadījumā, ja tuvāko piecu gadu laikā valsts politikas dēļ ZAAO darbībā būs nepieciešams veikt būtiskas korekcijas, kas neļaus realizēt ES finansējuma saņemšanas nosacījumos noteikto, tas var draudēt ar pienākumu atmaksāt no ES saņemto finansējumu, kas sākotnēji attiecas tieši uz valsts budžetu. Līdzīga situācija ir arī citos reģionos, kur atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar spēkā esošo Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu veic pašvaldību veidoti uzņēmumi. Tādēļ pirms jebkāda veida būtisku izmaiņu veikšanas atbildīgajai ministrijai būtu jāizvērtē ne tikai šo izmaiņu pozitīvā ietekme uz privāto komersantu nākotnes peļņas iespējām, bet arī valsts un pašvaldību budžetiem.
Šā gada beigās noslēdzas līdzšinējais atkritumu apsaimniekošanas plānošanas periods, šobrīd notiek darbs pie jaunā atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna, taču publiskai apspriešanai tas vēl nav ticis nodots. Uzskatām, ka šajā posmā, kad vēl nav veikta analīze par esošā plāna izpildi (pozitīvajām un negatīvajām plāna izpildes iezīmēm) un objektīvā veidā konstatēta nepieciešamība veikt būtiskus sistēmas uzlabojumus, nav ne lietderīgi, ne stratēģiski pareizi virzīt saskaņošanai tādu normatīvo aktu projektus, kuru regulējums ir pretējs līdz šim pastāvējušajai kārtībai un kura ietekme uz pašvaldību un to veidoto uzņēmumu veiktajām investīcijām nav izpētīta. Mūsuprāt, pirms jauna atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna izstrādes būtu jāveic detalizēta esošā plāna izpildes analīze. Kā zināms, pēc ES pasūtījuma tika veikts atkritumu apsaimniekošanas sistēmas novērtējums visās ES dalībvalstīs.
Mūsuprāt, izmantojot un nepieciešamības gadījumā papildinot pielietoto metodoloģiju, būtu iespējams detalizēti veikt analīzi par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas reģionālajiem aspektiem, kontekstā ar valsts plānā izvirzītajiem mērķiem. Ņemot vērā iegūtos rezultātus, varētu lemt par nepieciešamajiem uzlabojumiem tieši reģionālā, un, ja nepieciešams, arī valstiskā līmenī.
Par pašvaldību un ZAAO ieviestās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas atbilstību ne tikai spēkā esošajam Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam, bet arī Eiropas Savienības prasībām liecina vairāki apstākļi. Piemēram, ja iepriekš izskanējušais ES pasūtītais pētījums par atkritumu apsaimniekošanas stāvokli dalībvalstīs būtu veikts specifiski attiecībā uz to pašvaldību teritoriju, kurās savus pakalpojumus piedāvā ZAAO, situācijas novērtējums būtu ievērojami augtāks un kopējais novērtējums tuvotos tādu valstu rezultātiem, kā Somijas, Francijas un citu valstu.
Apkopojot visu iepriekš minēto, uzskatām, ka jebkāda veida norādes par nepieciešamību veikt būtiskus grozījumus esošajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā tādā virzienā, kas nodrošinātu pilnīgu tirgus liberalizāciju un pašvaldības uzņēmumu likvidēšanu, faktiski ir līdz šim veiksmīgi īstenotā reģionālā atkritumu apsaimniekošanas modeļa deformēšana.