Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ja fiskālā telpa ir negatīva, tad no turienes ne tikai nevar neko paķert, bet pat "no kaut kurienes" jāpieliek "turienei" nauda klāt, lai viss būtu līdzsvarā un vārīgais budžeta Pizas tornis nesašķiebtos un nenogāztos.

Tomēr, neraugoties uz mīnusveidīgo fiskālo telpu, Latvijas ministrijas braši prasījušas naudu klāt. Un nevis mazu, mazu gabaliņu, bet nopietni – 1,1 miljardu eiro. Atgādināsim, ka šim gadam apstiprinātais valsts budžets izdevumiem ir nepilni 9 miljardi eiro. Tātad – prasījums ne pa jokam, slaidi uzspļaujot visādām mistiskām telpām.

Pašu pamatīgāko vēl neesošās naudas daļu sev noskatījusi Veselības ministrija (VM), prasot papildus 439 miljonus. Te jāatgādina, ka jau šobrīd VM budžeta izdevumi ir aptuveni viens miljards, kas jau bija pamatīgs lēciens salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad VM izdevumiem atvēlēti bija tikai nieka 786 miljoni...

Protams, nekad un nevienam nav izdevies saņemt visu savam budžetam prasīto. Gan jau ar zināmu sapīkumu dažas krēmrozītes no apjomīgās VM budžeta tortes vajadzēs kasīt nost. Tomēr vairāku apstākļu dēļ īpaši daudz nenokasīs.

Pirmkārt, veselības aizsardzība tomēr ir skaļi daudzināta valdības prioritāte, kas, ak, kāda neraža, šogad ietrāpījusies arī vēlēšanu uguņošanā. Otrkārt, dakteriem un tiem tuvu stāvošiem ir pietiekami spēcīga arodbiedrība un citas nevalstiskās organizācijas. Lūk, jau parakstīti papīri, ka mediķiem līdz 2021. gadam atalgojums jāceļ par 20%. Nākamgad šim nolūkam vajadzēšot 70 miljonus bez kādām atrunām. Pēc tam vēl un vēl. Tādēļ daudz un dikti spiest uz leju VM pieprasījumu nevarēs nekādi. Un tas ir labi, jo...

...jo šī nauda taču paredzēta daudz cietušās Latvijas tautas priekšzīmīgai un efektīvai dakterēšanai. Uzdevumu atvieglo arī tas, ka katru gadu tās tautas paliek arvien mazāk un mazāk. Negribas apgrūtināt lasītāju ar skaitļiem. Katrs pats var iedomāties rezultātu, ja viens skaitlis katru gadu pieaug, kamēr otrs lēni slīd uz leju. Uz galviņām dalot, sanāk arvien vairāk un vairāk. Tūlīt būs zelta špricītes un briljanta tabletītes.

Gan jau senlaikos Hruščovam bija līdzīgas tabulas, kuras viņš vicināja amerikāņu kapitālistiem gar degunu, saucot, ka teju, teju būs attīstībā tiem garām. Mūsdienās šeit lielais jautājums: vai paši jūtam kaut kādas izmaiņas veselības aprūpē?

Autors atturētos no kliegšanas, ka viss kļūst tikai sliktāk. Piemēram, sākumā ar aizdomām uzlūkotā e-recepšu sistēma darbojas (privāts novērojums), runā par drīzu cenu krišanos kompensējamām zālēm, kaut kas jau notiek... Bet vai tas ir pietiekami, ņemot vērā ieguldītos līdzekļus?

Skaidru atbildi dot nevar, bet ļoti gribētos cerēt. Citādi pašiem reformētājiem drīz būs jābauda ļoti, ļoti rūgtas tabletes un ļoti sāpīgas šprices. Bez zelta un briljantiem.