Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ekspedīcija gāja arī pa Pierīgas novadu piekrasti Jūrmalas pilsētā, kā arī apmeklēja Carnikavas un Saulkrastu novadus.

Jūras gājēju uzdevums ir konstatēt un aprakstīt piesārņojuma līmeni un struktūru mūsu jūras un līča piekrastē. Jau tagad neformāli varu pačukstēt – arvien pieaugot plastmasas atkritumu īpatsvars. Lai kā gribējās sagaidīt, neviens no gājējiem īsti nevarēja apstiprināt, ka drazas piekrastē kļūst jūtami mazāk. Gan jau ilgi nebūs jāgaida līdz oficiālai atskaitei par ekspedīcijā redzēto un secināto.

Vēl mums priekšā Latvijas simtgadei veltīta jūras krasta sakopšana septembrī, bet jau pavasarī notika kārtējā Lielā talka. Nemaz nepieminu dažādas lokālas aktivitātes vides uzpošanā te vienā, te citā Latvijas vietā.

Tas ir daudz vai maz? Manā ieskatā ļoti maz. Tikai pavasara talka, un arī tad – dažādos griezumos izsauc manāmu rezonansi plašsaziņas avotos. Nav jau tā, ka par citiem neraksta neko, bet paliekošu efektu šis pasākums atstāj lielākoties tādos ļaudīs, kuri jau tāpat apzinās savu misiju vides saglabāšanā. Gara acīm redzu, piemēram, plašu brīvprātīgu kustību mežu un purvāju patrulēšanā ugunsnedrošā periodā, kur ir gan atbildības daļa, gan sava tiesa romantikas. Sapņi atvērtām acīm.

Otrā aina. Aktīvi norit priekšvēlēšanu ņemšanās plašsaziņas līdzekļos. Ķengāšanās, izsmiešana, dubļu artilērijas gatavošana. Par iepriekš minēto – nekā. Iespējams, tas ietilptu kādā propagandā, taču gribējās redzēt kādus no politiķiem noejam vismaz pāris "Mana jūra" posmu. Vismaz tos, kas sevi redz un afišē zaļās nokrāsas toņos. Nekā. Ja kāds tomēr bijis, atvainojos un ceru sagaidīt pieteikšanos.

Aplūkoju gaidāmo vēlēšanu 4000 zīmju programmas. Tās gan šobrīd pieejamas tikai divas: no Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) un Rīcības partijas. Par vides aizsardzību nekā. Vienā gadījumā sparīgi cīnīsies ar tumsas spēkiem, samazinās ministrijas, otrā – ar visiem draudzēsies un samazinās akcīzes nodokli smēķiem un alkoholam. Kas zina, kāds attiecīgi tendēts vēlētājs pamanīs šo cēlo ziņu. Taču par vidi – nekā, pat laikā, kad Latviju posta mežu un purvu ugunsgrēki. Nekā, pat ne atblāzmas.

Maz ticams, ka rūpes par vidi atspoguļosies arī citu partiju un apvienību manifestos. Ja nu vienīgi zaļajiem... tikai viņi paši vistiešāk būtu atbildīgi par vienaldzības vāku attiecībā uz vides lietām un izpratni. Piedodiet, bet mēs jau nemaz to ministriju nepārvaldām!!!... tad nu gan attaisnojums.

Var jau būt, ka vispirms jāsakārto kādas mistiskas "lielās lietas" un tad var ķerties pie "mazajām lietām", pie kurām liela daļa politiķu pieskaita arī vides aizsardzību. Protams, jāsaka paldies tam nelielajam atbalstam, kurš tiek dots gan talkām, gan "Mana jūra" aktivitātēm. Tomēr lielākā darba daļa vēl arvien paliek brīvprātīgu entuziastu pārziņā. Šķiet, ka nekas nemainīsies.