Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Motivācijas trūkums
Risinājums – mērķu nospraušana, sevis apbalvošana par katru mazo sasniegto mērķi.

Kad piezogas sajūta, ka nekas nesanāk un viss ir slikti, ir laiks apstāties un novērtēt savus sasniegumus, uzsist sev pa plecu, kā arī uzslavēt sevi! Ne vienmēr tam jābūt kaut kam lielam. Ceļš uz mērķi sastāv no maziem gabaliņiem, pārvarot katru mazo gabaliņu, būs patīkama gandarījuma sajūta, kuru stimulē hormona dopamīna rašanās. Dopamīns tiek dēvēts par vienu no laimes hormoniem, un tas mazina stresa līmeni organismā.

Šo pašu tehniku mēdz piemērot komandu, nodaļu vadītājiem, kuri ir orientēti uz rezultātu sasniegšanu. Piemēram, ir jāsasniedz vai jāuzlabo pārdošanas mērķis, klientu apmierinātības mērķis, jāsamazina kļūdu skaits – tas strādā uz jebkuru mērķi. Individuālā darbā ar darbinieku vai visu komandu, ja mērķis tiek sadalīts mazās daļās, to ir vieglāk sasniegt, darbinieki jutīsies veiksmīgāki un motivētāki.

Paaugstināts stresa līmenis
Risinājums – uzlabot savas laika vadības prasmes, organizatoriskās spējas, kā arī atpūsties pēc nepieciešamības un ieturēt pauzi.

Stresu darbavietā pamatā izraisa neskaidri darba uzdevumi, mērķi, attiecības ar vadību un kolēģiem, to var stimulēt arī nepabeigti darbi un nogurums. Liela daļa darba devēju labi zina par stresa slikto ietekmi, taču līdz galam neapzinās un maz dara, lai darbiniekiem mērķtiecīgi palīdzētu cīnīties ar stresu.

Tomēr stresa līmeni mazināt var katrs pats, piemēram, turoties pie nospraustā mērķa, netērējot veltīgi enerģiju un nesatraucoties par lietām, kuras nevar mainīt, vērsties pie mentora vai padomdevēja brīžos, kad nepieciešama palīdzība vai vienkārša saruna. Ir uzņēmumi, kas izstrādā speciālas stresa programmas, piemēram, "Transcom Worldwide Latvija" ir aizsākts stresa projekts, kas darbiniekiem palīdz ikdienā atpazīt un tikt galā ar to.

Stress nelielās devās ir pat nepieciešams katram cilvēkam, jo tas var būt stimuls enerģiskai un efektīvai darbībai, kā arī palīdz mobilizēties un koncentrēties.

Palielināta slodze vai pārslodze darbā
Risinājums – jūtot, ka slodze ir par lielu, svarīgi ir nesaglabāt šādu stāvokli ilgstoši un veikt pārmaiņas.

Pārslodzi konstatēt ir visai grūti, taču indikatori ir vairākas pazīmes, kuras var novērot gan darbā, gan ārpus tā, – nogurums, darba kvalitātes un produktivitātes pasliktināšanās, lēnīgums, nomākts garastāvoklis, interešu un dzīvesprieka zudums, viegla aizkaitināmība, grūtības koncentrēties u.c.

Pārslodzes apstākļos tiek iztērēti visi organisma resursi, tādēļ cilvēks jūt spēka un enerģijas izsīkumu un attiecīgi reaģē. Šādu stāvokli nav iespējams izturēt ilglaicīgi, tādēļ pret to jāattiecas nopietni un jāmeklē risinājums, kā sabalansēt darbam veltīto laiku ar brīvā laika aktivitātēm. Tomēr ja kādu laiku nepieciešams strādāt ar palielinātu slodzi, tad vislabāk izvērtēt spēkus un noteiktās robežas, cik tas ilgi būs, un pēc šādas slodzes ievērot atpūtas režīmu un atjaunot fizisko un garīgo enerģiju.

Atvaļinājuma trūkums
Risinājums – tā laicīga plānošana un darbu nodošana kolēģiem.
Dažreiz rodas situācijas, ka sliktas plānošanas dēļ nav iespējams pilnvērtīgi doties atvaļinājumā vai pat to nesanāk ieplānot. Uzņēmumiem būtu jāpārdomā par tā saucamo "pēcteču attīstīšanas programmu". Tā palīdz ne tikai attīstīt un motivēt darbiniekus, bet nodrošina arī uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

Tas attiecas uz visa līmeņa vadītāju amatiem. Attiecīgi pēctecis ir sagatavots pārņemt darba pienākumu pildīšanu konkrētā darbinieka prombūtnes laikā, tai skaitā arī atvaļinājuma laikā. Un pats pamats, tas ir elementārs atvaļinājumu plānošanas process uzņēmumā, kam būtu jābūt atstrādātam un pieejamam katram uzņēmuma darbiniekam.

Noslogots prāts un nemācēšana atslābināties pēc darba laika
Risinājums – prāta attīrīšana, domu sakārtošana.
Pastāvīgas domas un rūpes par darbu noslogo prātu un neļauj atslābināties pēc darba laika. Lai identificētu šīs problēmas sakni, var izdarīt pašdiagnostiku, uzdodot sev jautājumus, ar kuru palīdzību iegūsi lielāku skaidrību – kas mainījies manā darba vidē, kad sāka parādīties šādas sajūtas? Kādas izmaiņas notikušas manā privātajā dzīvē? Varbūt tās radās pirms notikumiem darbā? Vai līdzīgi esmu juties jau iepriekš? Kā es tiku galā ar šo situāciju iepriekš?

Identificējot cēloni, var domāt, kas tālāk būtu jādara citādāk, lai situāciju uzlabotu. Piemēram, ja saproti, ka pārslodzi rada darba apjoms, jādomā par pareizu laika plānošanu un darba uzdevumu prioritāšu sadalīšana. Var gadīties, ka pārslodzi rada zināšanu vai pieredzes trūkums, tad ir jādomā veidi, kā prasīt padomu vai palīdzību kolēģiem, mentoram, savam vadītājam.

Ja esi pastāvīgi noguris un nespēj darbā koncentrēties, kā rezultātā nepaspēj izdarīt savus tiešos darba pienākumus, tad jāpārskata savs dienas režīms, ēšanas paradumi. To izdarot, sakārtosies ne tikai darba pārslodzes jautājums, bet dzīves kvalitāte kopumā.