Sievu nešanas sacensības (Somija)
Sievu nešanas sacensību aizsākumi meklējami Somijā 1992. gadā. Arī šobrīd Somijā katru gadu notiek sacensības, kurās vīri skrien cauri šķēršļu joslai, nesot sievas. Turklāt nav obligāti jānes sava sieva – derēs jebkura pilngadīga sieviete, kas smagāka par 47 kilogramiem. Tām, kuras ir vieglākas, jānes mugursoma ar papildus svaru. Pāriem jārāpjas pāri šķēršļiem, jāskrien pa smiltīm un jāšķērso baseins. Uzvarētājs saņem tik daudz alus, cik sver nestā sieviete.
Visslavenākās sacensības notiek Somijas pilsētā Sonkajärvi, kur sievu nešanas sacensības tika izgudrotas. Līdzīgas sacensības notiek arī citās valstīs, piemēram, ASV, Austrālijā un arī Latvijā.
Sepaktakravs jeb kāju volejbols (Malaizija)
Sporta veids ar netulkojamo nosaukumu sepaktakravs ir populārs Malaizijā un Taizemē. Tas radies 15. gadsimtā, un tā nosaukums radies no vārdiem "spert" (sepak) malajiešu valodā un "bumba" (takraw) taju valodā. Tas mazāk atgādina futbolu, vairāk volejbolu, vienīgi bumbu aizliegts aizskart ar rokām. Divas komandas, katrā pa trīs spēlētājiem, sacenšas laukumā, kas pa vidu sadalīts ar tīklu. Spēlētāju uzdevums – noturēt bumbu gaisā, neizmantojot rokas.
Hornusens jeb golfa un beisbola apvienojums (Šveice)
Šveice ir slavena ar daudzām lietām, taču reti kurš zina, ka Šveicē radusies spēle ar nosaukumu hornusens. Šo spēli mēdz dēvēt arī par fermeru golfu. Katrā komandā ir 18 dalībnieki. Vienas komandas dalībnieks ar garu, lokanu nūju uzsit gaisā ripu, kuru pretējās komandas dalībnieki cenšas apstādināt ar vairogiem, kas piestiprināti pie gariem kātiem. Hornusens ir sens sporta veids, kura aizsākumi meklējami 17. gadsimta sākumā.
Buskaši (Afganistāna)
Lai gan šīs sacensības ir populāras daudz kur Centrālajā Āzijā, Afganistānā tas ir nacionālais sporta veids. Tādā vai citādā veidā šis sporta veids tiek spēlēts jau vairāk nekā 600 gadus. Spēles galvenais uzdevums – spēlētājiem, kas atrodas zirgu mugurās, jādabū beigta teļa (dažreiz arī kazas) ķermenis līdz iezīmētajam mērķim, kamēr citi dalībnieki cenšas to atņemt. Dzīvnieks tiek nokauts dienu pirms spēles. Tam tiek nocirsta galva, izņemtas iekšas, un tad ķermenis diennakti tiek mērcēts ūdenī, lai padarītu to stingrāku.
Spēle bieži vien ir brutāla, tādējādi dalībnieki parāda savu kareivīgo noskaņojumu un prasmi jāt ar zirgiem. Sacensties var individuāli spēlētāji vai arī komandas.
Kamieļu skriešanās sacensības (Austrālija)
Kamieļu skriešanās sacensības notiek daudz kur pasaulē, taču Austrālijā tiek organizēti lielākie pasākumi: kamieļu skriešanās sacensības "The Boulia Desert Sands" un "Alice Springs Camel Cup". Kamieļi var sasniegt ātrumu 65 kilometri stundā īsās distancēs un 40 kilometri stundā ‒ garākās. Šīs sacensības parasti ir plaši apmeklētas. Uz kamieļiem tiek liktas likmes, paralēli notiek kamieļu "skaistumkonkursi", un iespējams iegādāties kamieļu produkciju, piemēram, kamieļu pienu.
Šahbokss jeb šaha un boksa apvienojums (Vācija)
Kad 2003. gadā holandiešu māksliniekam Ipem Rubingam radās ideja veidot performanci, apvienojot šahu un boksu, tas drīzāk tika uztverts kā joks. Taču šī ideja no mākslas ātri vien pārtapa reālā sporta veidā, kas šobrīd populārs Vācijā, Lielbritānijā, Indijā un Krievijā. Šahboksā ir 11 raundi – pamīšus tiek spēlēts šahs (6 raundi) un notiek boksa cīņas (5 raundi). Uzvar tas, kurš pirmais piesaka šahu un matu vai arī nokautē pretinieku. Ja nav ne viens, ne otrs, uzvarētāju nosaka tiesnešu lēmums.
Laušanās ar kāju īkšķiem (Anglija)
Šo sacensību veidu izdomāja četri angļi 1974. gadā, sūrojoties par to, ka Anglijai ir maz pasaules čempionu dažādos sporta veidos. Tad kāpēc gan neizdomāt savu sporta veidu un nekļūt par čempioniem tajā? Sacensību noteikumi ir ļoti vienkārši un līdzīgi kā roku cīņās. Dalībnieki apsēžas viens otram pretī, savieno kāju īkšķus uz spēles laukuma un uzsāk cīņu. Uzvar tas, kurš izgrūž otra dalībnieka pēdu ārpus laukuma.
Jukigasens jeb sniega kaujas (Japāna)
Lūk, sporta veids, ko zina visi bērni – sniega kaujas. Pamatā tas arī ir jukigasens – liela sniega kauja. Sporta veids radies Japānas salā Hokkaido, to spēlē divas komandas, katrā pa septiņiem spēlētājiem. Kad spēlētājam trāpa ar sniega piku, tas tiek izslēgts no spēles.
Svarīgs aspekts jukigasenā ir drošība – spēlētājiem ir speciāli aizsargtērpi un ķiveres, lai izvairītos no traumām. Pirms spēles tiek izgatavotas 90 sniega pikas. Komandas dodas laukumā, un jautrība var sākties. Jukigasenu spēlē Somijā, Norvēģijā, Kanādā un Krievijā, kā arī katru gadu Japānā tiek rīkots pasaules čempionāts.
Siera ripināšana (Anglija)
Siera ripināšanu droši var pieskaitīt bīstamajiem sporta veidiem. Ikgadējās Kūpera kalna siera ripināšanas sacensības Anglijas pilsētā Brokvortā pulcē daudz cilvēku, kas gatavi mesties pakaļ no kalna ripojošam siera ritulim. Uzvar tas, kurš pirmais noķer sieru.
Jāpiebilst, ka šis izklaides veids ir ļoti traumatisks, jo kalns ir stāvs un nelīdzens. Ik gadu daudzi cilvēki savainojas, bet tas nemazina sacensību popularitāti.