Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lai cik emocionāli aizkustinoši bija lielie svētki, desmitiem tūkstošu cilvēku diendienā visapkārt enerģiju ne tikai dod, bet arī paņem.

Izstāde "Valsts pirms valsts" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Jau labu laiku LNB piedāvā vienu interesantu ekspozīciju pēc otras, izmantojot savos krājumos esošos unikālos materiālus un pasniedzot tos vizuāli pārdomātā un atraktīvā veidā.

Ideja par šo izstādi sakņojas pieņēmumā, ka pat visneparastāko apstākļu sakritības rezultātā valsts nevar rasties tukšā vietā. Konkrētajā teritorijā ir jābūt pamatnācijai, kas ir nobriedusi valsts izveidei, un izstādes veidotāji ļauj nokļūt laikā no 1818. līdz 1918. gadam. Proti, vairāk nekā 100 gadus senā Latvijas vēsturē.

Te ir ne tikai zemnieka mājas durvis, pa kurām tu ieej, un Rīgas jūgendstila dzīvokļa durvis, pa kurām tu izej, samērojot savu augumu ar savu pašapziņu un maka biezumu, te ir arī Latvijas himnas notis, ģeogrāfiskās kartes, vilnas fabrikas krāsu paraudziņi un daudz citu ikdienišķu lietu, kas liecina par laiku.

Tomēr visvairāk mani pārsteidza 100 gadus veci dziesmu ieraksti platēs, kurās pārsteidz latviešu valodas skanējums. Tas nav tāds, kādu valodu esam pieraduši dzirdēt šodien. Un gribas fantazēt par tēmu, kā skanēja mūsu valoda tad, kad to vēl neviens neprata "iekonservēt" nākamajām paaudzēm.

Jānis Kalnačs "Rīgas dzīvokļu "likumīgā" izlaupīšana.1944 ‒ 1949"
Šis mākslas vēsturnieka pētījums cieši saistīts ar brīnišķīgo Kristīnes Želves filmu "Mērijas ceļojums" par muzejnieces Mērijas Grīnbergas varoņdarbu, atvedot mājās Latvijas muzeju vērtības pēc 2. pasaules kara. Grāmata iet "pretējo" ceļu un izseko tam, kas un no kurienes nozūd.

Vienlaikus stāsts nav tikai par izciliem latviešu mākslas darbiem, stāsts ir par dzīvokļiem, kuros dzīvoja cilvēki, kam bija svarīgi, lai viņu mājās būtu mākslas darbi, un kuru dzīve neatkarīgajā Latvijā bija ritējusi tā, lai viņi varētu atļauties latviešu gleznotāju darbus pie savu dzīvokļu sienām.

Kontekstā ar to, kur un kā šodien dzīvo lielākā daļa latviešu radošo cilvēku, grāmata ir viela pārdomām arī par līdzsvara maiņu divās demokrātiskās un brīvās Latvijas.

Salacgrīvas IX Klasiskās mūzikas festivāls no 28. jūlija un 5. augustam
Sākotnēji tapis kā izcilā krievu vijolnieka, "Maskavas virtuozu" mūziķa Alekseja Lundina privāta iniciatīva, festivāls jau vairākus gadus ne tikai piedāvā meistarklases mūzikas skolu audzēkņiem, bet augstākās profesionālās raudzes koncertus, uz kuriem vērts doties arī no attālākām vietām.

Lai kāda būtu izraudzītā programma (man šo festivālu izdevies apmeklēt trīs gadus pēc kārtas), spēcīgi Latvijas mūziķi un Lundina kolēģi no Maskavas Salacgrīvas un Ainažu kultūras namos muzicē ar tādu atdevi, it kā atrastos uz savas dzīves nozīmīgākas koncertskatuves.