Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ja īsi – tie paredzētu, ka priekšvēlēšanu aģitācija īstenojama tikai valsts valodā. Un, iebilstot pret šiem grozījumiem, "Saskaņa" parādīja, ka var likt kandidātu sarakstu priekšgalā latviešus, cik grib, – nekas nav mainījies kopš referenduma par krievu kā otro valsts valodu, un to ir ļoti svarīgi saprast.

Palasīsim kopā, piemēram, deputāta Borisa Cilēviča argumentus, paturot prātā, ka Cilēvičs (un to es saku bez ironijas) neapšaubāmi ir viens no zinošākajiem un inteliģentākajiem "Saskaņas" politiķiem: "Ir pilnīgi dabiski, ka tie Latvijas pilsoņi, kas pabeidza skolu jau pēc neatkarības atjaunošanas, runā latviski, jo tā ir obligāta prasība. Bet nav neviena likumdošanas akta, kas uzdotu tiem cilvēkiem, kas pabeidza skolu vēl padomju laikā, zināt valsts valodu." (Citēts pēc sēdes stenogrammas.) Tas, ko Cilēvičs saka, ir – "Saskaņu" pilnībā apmierina situācija, kad desmitiem tūkstošu cilvēku nezina vai zina nepietiekami valsts valodu; partija ir gatava šādu situāciju aizstāvēt. Tālāk: "Šeit nav runa tikai par vēlēšanām. Jo es domāju, ka uzrunāt cilvēkus tajā valodā, kura viņiem ērtāka, ir vienkārši pieklājīgi.» Citiem vārdiem sakot, "Saskaņa" vēlētos patiesībā mazināt pat jau līdz šim latviešu valodas statusa nostiprināšanā paveikto. Ja kādam ērtāk ir sazināties krievu valodā, tad «pieklājīgi» ir pieskaņoties šai vēlmei. Man nav noskaņojuma te ironizēt par to, vai šāda pieklājība "Saskaņas" izpratnē attiecas arī uz poļu, vācu un ķīniešu valodu, – Cilēvičs vienkārši tīši vai netīši atklāj "Saskaņas" cilvēku domāšanu, un tā biedē.

Cits "Saskaņas" deputāts (arī zinošs un inteliģents) Sergejs Dolgopolovs: "Ja mēs runājam par priekšvēlēšanu aģitāciju, aģitācijas mērķis ir nevis pārbaudīt, kā cilvēki prot valodu. Aģitācijas mērķis ir novadīt līdz katram vēlētājam informāciju par politiskajām partijām." Šī ir nepārprotama demagoģija, jo neviens neapgalvo, ka aģitācijas mērķis ir latviešu valodas prasmju pārbaude. Attīstot Dolgopolova ("Saskaņas") loģiku, arī Saeimā darba valoda varētu būt krievu, jo ir taču "jānovada" līdz cilvēkiem informācija par parlamentā notiekošo.

Ja kaut kas tāds ir prātā – un uz mēles – Cilēvičam un Dolgopolovam, var iedomāties, ko par latviešu valodas vietu domā "Saskaņas" ne tik "nopulētie" biedri un atbalstītāji. Un ko viņi darīs, ja nonāks pie varas. Tad tas būs arī uz viņiem vien zināmu iemeslu dēļ "Saskaņai" klātpienākušo personāžu ar latvisku uzvārdu sirdsapziņas. Lai gan – latvisku uzvārdu savulaik netrūka arī okupācijas struktūru vadošo darbinieku rindās.