Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

It kā līdzīgas darbības, tomēr notikušajā daudz atšķirīga. Vispirms jau tas, ka viens no deputātiem, proti, Artuss Kaimiņš, bija skaļi sācis gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, tāpēc arī pirmie komentāri no viņa bija par to, ka aizturēšana ir saistāma ar priekšvēlēšanu cīņu, kas, protams, nav izslēgts.

Otra lieta bija pats aizturēšanas veids – publisks priekšnesums Saeimas sēžu zālē, kur klāt ir visu iespējamo mediju žurnālisti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks, kurš pauž frāzi par iespēju klusēt, un deputāta aizvešana izolatora virzienā.

Saprotams, ka tādas darbības ir attaisnojamas gadījumā, ja iespējamais aizturamais varētu mēģināt kaut ko slēpt, nobēdzināt, bet deputāta Kaimiņa gadījumā, cik noprotams, viņš jau iepriekš ticis saukts uz tiesībsargājošo institūciju, lai sniegtu paskaidrojumus par minēto lietu. Ja viņš gribētu kādus pierādījums slēpt vai iznīcināt, viņam bija pietiekami daudz laika to izdarīt.

Tādēļ rodas jautājums: kāpēc tāda publiska izrādīšanās? Vai deputāts nebūtu ieradies KNAB, ja tiktu izsaukts liecību sniegšanai? Vai viņš būtu bēdzis vai citādi izvairījies? Kāpēc KNAB nemaina savas metodes jau kopš Jutas Strīķes vadības laikiem, kad par kratīšanu Rīgas domē pie Edmunda Krastiņa žurnālisti zināja stundu pirms pašas kratīšanas sākšanas un KNAB darbinieku ierašanās?

Savukārt Askolda Kļaviņa gadījumā deputāts jau iepriekš bija paziņojis, ka nekandidēs uz nākamo Saeimu, tātad runāt par priekšvēlēšanu cīņām nav nekāda pamata. Taču dīvaini šajā lietā ir, lūk, kas: prese jau gada sākumā pievērsa uzmanību tam, ka deputātam kopš 2016. gada novembra (par deputātu viņš kļuva 2016. gada vidū) ir pieckāršojusies transporta kompensācija. Tomēr, pārbaudot viņa amatpersonas deklarāciju, ne 2015. gadā, ne 2016. gadā, ne 2017. gadā tajā netiek norādīts īpašumā vai lietošanā esošs transportlīdzeklis.

Tātad visu šo laiku, kamēr Askolds Kļaviņš bija Saeimas deputāts, viņam nebija transportlīdzekļa, kuram varētu tikt piemērota kompensējamā degviela. Kā tad šajā gadījumā ir ar būtiskāko KNAB funkciju – spēju preventīvi novērst korupciju, kamēr tā nav sasniegusi būtiskus apjomus un kaitējumu?

Šie vairāk ir retoriski jautājumi, jo diezin vai uz tiem saņemsim argumentētas atbildes. Viens gan ir skaidrs – tās ir KNAB metodes šādos gadījumos. Līdz ar ko varam sagaidīt līdzīgus precedentus tuvā nākotnē. Žurnālistiem, protams, būs ko rakstīt, arī advokāti par darba trūkumu nesūdzēsies. Taču – vai tas attīrīs politisko vidi?

Par to ir lielas šaubas. Drīzāk varam sagaidīt dažādu provokāciju un denunciāciju skaita pieaugumu, kas savukārt viesīs vēl lielākas neskaidrības un – kas vēl sliktāk – daļas sabiedrības apātiju pret tik nopietno politisko notikumu šā gada rudenī – Saeimas vēlēšanām.