Juliuša Slovacka "Baladīna" Viestura Kairiša režijā
Pēc izrādes noteicu: "Šausmu autobuss" pieaugušajiem, atsaucei izmantojot Nacionālā teātra izrādi bērniem, kurā pēc 12 gadu vecuma "iekāpt" nav ļauts. Šeit ir iespēja to kompensēt. Dramaturģijas klasikā viens līķis reti kad ir aplūkošanas vērts, parasti savu ideālu vai kaislību vārdā jākrīt vairākiem, un režisora uzdevums atkarībā no sava laika estētiskajiem uzskatiem ir šo dramaturga kaprīzi atrisināt, turklāt tā, lai publika balsotu ar biļetēm.
Viestura Kairiša radošās komandas (mākslinieki Reinis un Krista Dzudzilo, horeogrāfe Elīna Lutce) sarūpēto vērts redzēt tālab, ka mistiskā un reālā pasaule te pārliecinoši dzīvo vienuviet, un izrāde ir gan vizuāli krāšņa, gan notikumiem pārpilna...
Tiesa, paralēlajā pasaulē mītošie varoņi ir daudz romantiskāki par cilvēkiem, kas brutāli cīnās pēc varas. Otrs iemesls – šī luga, kaut arī 20. gadsimta 80. gados tulkota, ir pirmiestudējums Latvijā, un vienmēr ir interesanti skatīties ko pilnīgi jaunu, pat ja sazīmēt šekspīriskas kaislības un varoņus te nav grūti.
Andra Akmentiņa "Skolotāji"
Līdz izskaņai ar šī romāna iznākšanu nonākusi arī latviešu rakstnieku romānu sērija "Latvija. XX gadsimts". Akmentiņa romāns aizved uz laika posmu, ko mēdz dēvēt par Hruščova atkusni, un to veido četru varoņu dažādā stilistikā ieturēti stāsti par vieniem un tiem pašiem notikumiem un atkāpes laikā pirms un pēc tiem.
Skolotāju meita Sarmīte mūsu acu priekšā izaug, līdz pati, tāpat kā vecākā māsa, izmācās par skolotāju un uz brīdi ļaujas kārdinājumam nestāvēt klases priekšā, bet celt dzīvi vērienīgāk – rajona komjaunatnes komitejā. Un šīs lappuses piedāvā jaunu skatījumu uz padomju laiku, kas atšķiras no līdz šim uzrakstītā. Kur nu vēl brīdis, kad Sarmīti uzmeklē viņas bērnu dienu autoritāte – skolotāja Dagnija, kura atgriezusies no izsūtījuma Sibīrijā.
Kur sākas un kur beidzas indivīda drosme, kur sākas un beidzas ideoloģijas ietiekšanās mūsu apziņā...
Kristīnes Želves "Mērijas ceļojums"
Tieši par to jādomā, arī skatoties spēcīgo dokumentālā kino fikciju, kas balstās vēsturiskos kadros, autentiskās dienasgrāmatās, šodienas muzeja darbinieku intervijās un inscenētā realitātē, atspoguļojot Mērijas Grīnbergas braucienu līdzi Latvijas muzeju eksponātu evakuācijas vilcienam uz Vāciju un šī vilciena pavadīšanu atpakaļ 1944. un 1945. gadā.
Filma ir brīnišķīga ne tikai tāpēc, ka atdod goda parādu cilvēkam, kurš nesavtīgi sargāja un glāba, atveda atpakaļ uz Latviju daudz ko no mūsu kultūras mantojuma. Ne tikai tāpēc, ka dokumentē divu laikmetu nomaiņu, kas neatgriezeniski ietekmēja nemaz ne tik daudzās dzimtas, kas veidoja brīvvalsts kultūras dzīvi.
Es šo filmu ieteiktu redzēt ikvienam, kurš apšauba indivīda spēju ietekmēt lielus notikumus. Ne vienmēr to paveic karavadoņi. Dažkārt pietiek ar misijas apziņu un atbildību pret sev uzticēto darbu.
14.06.2018 13:54
Ieva Struka. Gals un sākums
Autors Ieva Struka, teātra zinātniece, speciāli "Kodolam"
Kadrs no Kristīnes Želves filmas “Mērijas ceļojums”
publicitātes
Tuvojas izskaņai kultūras notikumu ziemas sezona teātros, koncertzālēs, bibliotēkās un plūstoši pāriet vasaras kultūras norisēs, no kurām nozīmīgākā, šķiet, būs Dziesmu un deju svētku nedēļa, pēc tam nāks augusts, un viss sāksies no gala. Tad arī jādodas uz Valmieras teātri, ar kuru saistās viens no trim manis izraudzītiem notikumiem.