Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Maija sākumā šis budžets it kā tika prezentēts. Tiesa, nekas daudz vēl nebija redzams pat pašiem deputātiem, bet tas nu tā. Eiropas pārstāvniecības mājaslapā internetā par to var lasīt garu penteri, kas ne pārāk atšķiras no PSRS laiku cildinājumiem. Budžets būšot mērķtiecīgs, reālistisks, moderns, sargājošs un kāds tur vēl...

Nākšoties gan arī taupīt, bet tas jau nekas – tādā entuziasma pilnā gaisotnē to pat nemanīšot. Eiropas priekšnieks Junkera kungs murmulē kaut ko par nākotnes ņemšanu rokās un visu Eirosavienības valstu kopīgu dancošanu (tfu, gandrīz uzrakstīju – vienojoties ap brālīgo krievu tautu).

Klajā nu ir nākts, bet arvien nav skaidrs, cik kurai valstij un kādos virzienos nauda nāks klāt vai – kas interesantāk – tiks ņemta nost. Neoficiāli avoti (tie, kuriem vairāk dzirdams Briseles gaiteņos) melš, ka klāt nākšot Dienvideiropas galam – Spānijai, Itālijai un citām, bet nost – Polijai, Ungārijai, iespējams, arī Baltijas valstīm.

Kas tad vieno poļus un ungārus? Neklausība Briseles lielkungiem. Baltiešiem noņems profilaksei, jo tur arī neklausīgums diedzē nejaukus asnus... Savukārt dienvidniekiem nauda jādod profilaksei. Rau, Itālijā pie teikšanas nāk kaut kādi pavisam nepazīstami dīvainīši, bet nauda jau visiem patīk – kazi, pieradināsim. "Dīvainīši" jau paši pasteigušies uzsaukt, ka naudu vajadzēs imigrācijas ierobežošanai. Un daudz.

Protams, eiriku dalīšanai skaļi tiek piesaukti kritēriji, stratēģijas, izlīdzināšanas, caurspīdīgums un citas lietas. Piemēram, par platību maksājumiem stratēģija paliek, ka valstīm jāizlīdzinās. Taču "izlīdzināšana" būs tik tālā nākotnē, ka diez vai Saule jau pirms tam nebūs apdzisusi. Vismaz gaisma aizejot nebūs jāizslēdz..

Un vēl zinātāji mēļo, ka jaunā budžeta veidošanā tiek piekopta pavisam veca, taču ne novecojusi metode – vispirms uz lapeles uzraksta, cik kurai valstij noņems vai pieliks, un tad atdod labi trenētai ierēdņu rotai, kura pieskaņo skaitļiem atbilstošus kritērijus, ekspertīzes, statistiku un visu pārējo pēc garšas. Nevis rezultāts top pēc metodes, bet metode top "pietaisīta" vajadzīgajam rezultātam. Nav nekā jauna šai pasaulē.

Kuri tad būtu ciparu rakstītāji? Nu, kā jau visos laikos – paši galvenie. Mūsu gadījumā – Junkera kungs, budžeta komisārs Etingers, kāda Angela, kāds uz ķeblīša pakāpies Emanuels....

Jaunais budžets tiks celts priekšā deputātiem, kuri pabļaustīsies, pasūrosies un galu galā piekritīs. Gan jau būs kādas mazmazītiņas rezerves, kuras tiepšanās gadījumā pasniegs kā varenu sasniegumu līdzekļu "izsišanā" Nav nekā jauna šai pasaulē...

Vai neko nevar mainīt? Var. Pat lielas un ļoti stabilas impērijas ir kritušas brīdī, kad iedomājušās sevi visvarenas esam. Kur tad nu vēl Eiropas Savienība, kuras priekšnieki ne grib, ne arī prot elastīgāku un godīgāku pieeju kopējā budžeta un politikas veidošanā. Jaunās "dīvainīšu" valdības vairākās valstīs ir šā procesa vēstnesis.