Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Nupat arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīša personā publiskojusi savu redzējumu par emigrācijas problēmām, saistot to ar pēdējā laikā dzirdēto par trešo valstu darbaspēka ievešanu.

Cita starpā atzīmēts, ka iepriekš ar šo problēmu "ņēmusies" Ekonomikas ministrija, un arī tā nav spējusi tikt galā. Iespējams, arī pārāk birokrātiskās un vispārīgās pieejas dēļ. Tagad būšot citādi. Pirmām kārtām dominēšot individuāla, uz konkrētu cilvēku fokusēta pieeja.

Tagad nu lemts restartēt. VARAM šai lietai būtu pateicīga arī tādēļ, ka tiešā veidā ir saistīta ar pašvaldību darba kopējo vadlīniju izstrādi. Tur gan iet visādi, līdz pat Satversmes tiesai, ja atminamies, piemēram, strīdu ar Salaspils novada vietvaru, bet šoreiz nekasīsimies... Vēl jo vairāk, ka tālākais reemigrācijas plānu kontekstā ir daudz interesantāks.

Proti – apvaicājām vairākas Pierīgas pašvaldības par to, kādi ir viņu plāni, rezultāti un, kas zina, varbūt dažā gadījumā arī sasniegumi savu tālumos aizbraukušo novadnieku mājup aicināšanā. Plānotajam materiālam nebija sensacionālas vēlmes atklāt lielas blēdības vai tieksmes atmaskot "tumsas spēkus" un tamlīdzīgi, ko nu pēdējā laikā skaļi kladzina "pareizās" žurnālistikas adepti. Vienkārši materiāls par dažādām pieredzēm, starp kurām varētu būt arī kas oriģināls un pozitīvs. Un tad (kā piedzīvojumu romānos) pēkšņi...

Tad samērā pēkšņi, vienas dienas laikā, noskaidrojās, ka Pierīgas pašvaldību rūpju lokā šāda temata gandrīz nav vispār. Rezumējums ir tāds, ka no astoņām aptaujātajām pašvaldībām varbūt pusotrā ir kaut kas, ko attālināti varētu pieņemt par reemigrējušo adaptācijas palīginstrumentu vai kaut kā tā.

Mēs "Aizliegta paņēmiena" stilā nezagāmies pa virtuves durvīm ar slēpto mikrofonu, uzdodot provokatīvus jautājumus. Pavisam tieši uzrunājām sabiedrisko attiecību speciālistus, tātad pat nelieliem panākumiem šai sektorā vajadzētu izskanēt ar spožu glanci – tas tak saprotams. Liels bija pārsteigums, ka aptaujāto pašvaldību atbildes var apvienot vienā frāzē: novadā šādas programmas nav un patlaban netiek izstrādāta.

Dažviet, piemēram, Siguldā vai Sējā, kaut kas ir, citur nav, bet būšot, citur vispār nekā. Radās iespaids, ka Rīgas apriņķa novados šī aktualitāte ierindojas kaut kur Latvijas futbola izlasei atbilstošā vietā starp maz zināmām, eksotiskām zemēm. Ja Pierīgā, kur pašvaldību rocība un iespējas caurmērā ir virs vidējā, bail domāt, kā šajā mājup aicināšanas lietā sokas tālākos novados.

Protams, ka pirmais vārds sakāms valstij. Diasporas likuma izstrāde liecina, ka lietas virzās. Tomēr bez pašvaldību iesaistes šis projekts kopumā būs kārtējā piedegusī cepešpanna juceklīgā un politiski greizsirdīgā valsts lietu kārtošanā. Vismaz šobrīd konstatējamā Pierīgas vietvaru reakcija liecina, ka bažām ir pietiekams pamats.

Iepriekš:

Pierīga novadniekus atpakaļ nesauc