Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tikpat prognozēti šādām idejām ir pretinieki, kuri norāda uz "ģeopolitiskajiem riskiem", kā arī pēdējos gados pasaulē pieredzēto, kad, prasmīgi manipulējot ar sabiedrisko domu, balsojuma rezultāts ir, teiksim tā, savdabīgs.

Vispirms atļaušos mazliet indīgi piezīmēt, ka manipulēšanas risks tika piesaukts arī pirms Brexit un līdzīgām epizodēm. Citiem vārdiem sakot, nevajadzētu piesegties ar citu valstu pieredzi, lai slēptu savu neuzticēšanos sabiedrības locekļu spriestspējām.

Skaidrs, ka risks pastāv. Zinot savu draņķīgo raksturu, esmu pat pārliecināts, ka atrastu par ko burkšķēt, lai ko tauta ievēlētu par valsts pirmo amatpersonu. Bet! Ja valstī funkcionē reāla varas atzaru neatkarība, nedomāju, ka risks, ka tauta izdara "nepareizo izvēli" (šis gan no politiskās filozofijas viedokļa vispār ir diezgan strīdīgs jēdziens) un par prezidentu ievēl (domās ierakstiet kandidātu, kas jums nepatīk), tad Satversmes tiesa, parlaments u.c. institūcijas spētu konkrēto personāžu viņa ekstravagantākajās izpausmēs neitralizēt.

Citiem vārdiem sakot, bažas par tautas vēlētu prezidentu nozīmē arī neizteiktas bažas par varas institūciju neatkarību un spēku. Un tas zināmā mērā ir nopietnāka zīme nekā publikas daļas tradicionālā šausmināšanās par iespēju Valsts prezidenta amatā ieraudzīt Ušakovu vai Lembergu.

Formulēšu vēl citādi – ziepes ir tad, ja varas atzari nonāk vienās rokās. Piemēram, kamēr Čehijā ir neatkarīgi drošības dienesti, prese, tiesas un arī parlamentā ir dažādas partijas, prezidenta Zemana koķetēšana ar Kremli var kaitināt, bet ne vairāk. Savukārt, kad radās samērā pamatotas aizdomas par Zemana bloķēšanos ar pēdējās parlamenta vēlēšanās visvairāk balsis ieguvušo partiju (te neanalizēsim iemeslus), situācija kvalitatīvi mainījās.

Un vienalga – kamēr Čehijas amatpersonas Zemana muldēšanu Skripaļu indēšanas gadījumā pieklājīgi apstrīd, nevar teikt, ka dārgā čehu elektorāta vairākuma lēmums atstāt prezidenta amatā Putina fanu nozīmē Čehijas aizslīdēšanu prom no Rietumu pasaules.

Līdz ar to, manuprāt, riska cena, mainot Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, ir augsta, bet ir to vērta. Ar vienu nosacījumu – ka jauniegūtās tiesības vēlēt arī Valsts prezidentu uzlabos Latvijā dzīvojošo viedokli par savām iespējām ietekmēt valstī notiekošo. Te atkal ir daudz dažādu iemeslu, bet man personīgi šķiet, ka diemžēl šāda pozitīva efekta īsti nebūs.

Pretenziju pret varu lielai daļai sabiedrības ir sakrājies pārāk daudz. Ticamāk, ka būs vilšanās par to, ka "tāpat nekas nemainās", jo neba prezidents – pat ja šajā amatā nonāk viens izcils vīrs vai sieva – spēs mazināt to stresu, kam ir tik daudz savstarpēji nesaistītu iemeslu, sākot ar globalizāciju un beidzot ar pašmāju nejēdzībām.

Bet baidīt ar tautas "nepareizo izvēli" gan nevajag.