Mums, latviešiem, tik vien gadoties pa trešās šķiras neveiksminiekam, kurš par lētu naudu gribējis uzsist gaisā kādas militāras auto kolonnas kopskatu vai pāris kravas platformu bilžu dzelzceļa stacijā. Vaimanātājiem atkal jauna raudāšana par mūsu neko nevarēšanu.
Konstruktīvāki ļaudis, pie kuriem autors nešaubīgi pieskaita arī sevi, lūko kaut kā valstij palīdzēt, norādot, kur šādi nedraudzīgo kaimiņu "kurmji" varētu būt meklējami. Un, lūk, parādījies garantēts virziens, kurā visu rangu drošībniekiem vajadzētu steidzīgi meklēt, kratīt, aizturēt un galu galā – to visu parādīt masu medijos lieliskā Bonda filmu stilā. Tas ir neparedzēto gadījumu naudas virziens.
Jau pierasts, ka Ministru kabinets ik pa brīdim no neparedzēto gadījumu rezervēm izsniedz naudiņas te klavierēm, te krēsliem, pulksteņiem vai vāveru barībai. Žurnālisti pašausminās, humoresku rakstītājiem labs materiāls, bet kopumā šie daži desmiti tūkstošu neatstāj jūtamu ietekmi nedz uz Māstrihtas, nedz veselā saprāta kritērijiem.
Šoreiz, precīzāk otrdienas, 8. maija, sēdē ministri atvēzējās un arī noteiktā kārtībā piešķīra ko stipri nozīmīgāku – 1,85 miljonus kārtējās, šoreiz veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju, datubāzes veidošanai. Šis tālu pārsit visādus ārkārtas krēslus, dīvānus un jumtus.
Pirmkārt, jau tāpēc, ka veselības nozarē notiek reforma. Ja jau reforma, tad skaidrs, ka tāda miljonīga datu bāze būtu viena no pirmajām, kas ierakstāma nozares pamatbudžetā, kur jau tāpat šogad papildus iedalīti grūti aptverami daudzmiljonu skaitļi.
Otrkārt, valstij jau ir n-padsmit datu bāzu, sevisķi nodokļu un veselības aprūpes jomā. Kā tas var būt, ka no šiem datu masīviem nevar nodalīt nepieciešamos "aprūpes saņēmējus"?
Vēl varētu būt treš- un ceturtkārt, bet pietiks. Tikpat labi varētu aizmirst un vēlāk neatliekamo vajadzību rindā ierakstīt skolotāju algas, ceļu remontu finansējumu vai vēl vienkāršāk – visu akcīzes nodokli visām akcīzes precēm. Jādomā, tad gan būtu liela viļņošanās, kur ministra demisija būtu tas mazākais belziens pa koalīcijas pamatiem.
Tomēr atgriezīsimies pie spiegu ķeršanas. Jumta nomaiņa, krēslu iegāde lauku klubam, pāris datoru pamatskolai no neatliekamo līdzekļu maka priekšvēlēšanu laikā būtu ciniska, bet saprotama. Miljoni kārtējai grūti saprotamajai datu bāzei veselības sektorā daudz nerrotajam vēlētājam ir kaut kas pilnīgi nesaprotams un saniknojošs.
Te nu dažādu rangu speciālajiem un ļoti slepenajiem dienestiem gan būtu jāpameklē – kurš ieteicis, kurš rakstījis papīrus, kurš saskaņojis, ka tieši šajā laikā un tieši šādā veidā jāorganizē jau tāpat pa ciņiem un akmeņiem lēkājošās veselības reformas finansējums. Te un nekur citur jāmeklē nedraudzīgo kaimiņu okšķeru spalvainā roka.
Kāds teiks, ka par augstu ķerts? Piedodiet, bet jūs taču nedomājat, ka šādā miljonu ārpuskārtas dāļāšanā vainīgs vienkārši stulbums un nekompetence!
14.05.2018 07:43
Dzintris Kolāts. Spiegu ķeršana neparedzētos gadījumos
Autors Dzintris KolātsVairākkārt dzirdēts, ka Latvijai nesokoties ar nedraudzīgo valstu spiegu izķeršanu. Pa brīdim igauņi, tad atkal leiši noziņo, ka aizturējuši kādu nozīmīgu "figurantu", kurš urķējies pa slepeniem papīriem un bildējis to, ko aizliedz ne tikai jaunā datu regula, bet arī daudz nopietnāki slepenības likumi.