Talkotāju rekords tika sasniegts 2012. gadā, kad 1400 talkas vietā strādāja 180 tūkstoši cilvēku. Talcinieku pulkā bijuši gan valsts prezidenti, gan Ministru kabineta locekļi, deputāti, radošas personības un vietējā mēroga slavenības.
Sākotnēji talkas tiešām bija sava veida rosīšanās "Sūnu ciemā", lai kaut cik atbrīvotu tuvāko apkārtni no gadu desmitos uzkrātā kultūrslāņa. Tā kā talcinieku vajadzībām piešķirto atkritumu maisu ietilpība jau tradicionāli ir 60 litri, atliek vien parēķināt, cik daudz atkritumu ik gadu tiek savākts, ja, piemēram, 2009. gada aprīlī bija 340 tūkstoši pilnu atkritumu maisu.
Tiesa, situāciju ne reizi vien cenšas izmantot arī apsviedīgas personas, lai uz kopīgās talkas rēķina atbrīvotos no atkritumiem, par kuru utilizēšanu citā reizē būtu jāmaksā.
Vēlāk talkas rezultāti tika pārvērsti tonnās. Piemēram, 2015. gada 25. aprīlī tika savāktas 1943, 62 tonnas atkritumu. Līdztekus gan parādījās sauklis, ka tonnas nav svarīgākais, lai arī to skaits gadu gaitā ir puslīdz nemainīgs.
Tāpēc par talkas būtību ir kļuvusi ne tikai tukšo PET pudeļu savākšana, bet arī koku stādīšana, puķudobju un citu paliekošu vides objektu iekārtošana. Tas arī loģiski, jo diezin vai talkotājiem par godu Latvijas simtgadei būtu jālikvidē nolaidīgu sētnieku vai komunālo dienestu nepadarītais.
Šogad Lielā talka norisināsies divos posmos – 28. aprīlī un 15. septembrī. Protams, šogad tā tiek saistīta ne tikai ar talkas desmitgadi, bet arī Latvijas 100. gadadienu. Ļoti iespējams, ka, tuvojoties rudens talkai, varēsim tuvāk iepazīties arī ar nākamās Saeimas vēlēšanu sarakstos atrodamiem ļaudīm, jo 6. oktobrī taču vēlēsim 13. Saeimu.
Visu cieņu rakstniecei un diplomātei Annai Žīgurei, kura savulaik piedāvāja iedzīvināt Lielās talkas ideju, un biedrībai "Pēdas LV", kas arvien atgādina, ka talkas mērķis ir padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaulē. Taču tas vēl arvien nav sasniegts.
Vai ik gadu Lielās talkas priekšvakarā "Rīgas Apriņķa Avīze" saviem lasītājiem uzdod vienu un to pašu jautājumu: "Vai piedalīsities talkā?" Vieni teic, ka piedalīsies, citi stāsta, ka darba pietiekot pašiem savā sētā.
Skaidrs, ka ne gluži katrs ir gatavs kaut ko darīt par velti un desmit soļus aiz savas teritorijas robežas. Taču daudzi – gandrīz desmitā daļa valsts iedzīvotāju – ir gatavi ziedot enerģiju un pāris stundu laika, lai kopā ar kolēģiem, draugiem vai kaimiņiem sapostu savu Latviju.
Un pilnīgi noteikti viņi nav starp tiem, kuri rūpējas, lai līdz nākamajai talkai netrūktu atkritumu, ko atkal vākt talciniekiem.
arhīvs
Jau šajā sestdienā visā Latvijā notiks Lielā talka. Skaidrojumu, kas tas ir, Vikipēdijā būs jāmeklē tikai retajam. Pirmā Lielā talka notika 2008. gada 13. septembrī, un tajā piedalījās aptuveni 50 tūkstoši talcinieku. Kopā tika savākti 260 tūkstoši maisu ar atkritumiem.