"Ņem tīrs, izķīķēts, noskalots prišs reņģs un liek bļodiņa pa kārt – reņģs, sīpoļ ripiņs, kād lozberlap, pipars. Bļodiņ pieliek nepiln, virsu lej trekn pien vai – vel labak – tād švakak kreim jeb pakreimiņ (laukas to dabu, kad a karot nosmeļ no kann virs).
Uz to bļodiņ virsu liek šķīv, bet nedrīkst šķidrums nākt pāri pa mal. Pa starpam iekais nedaudz sāl. Liek cepeškrāsni un sutina gatav. Sīpol i mīkst izvārišes, reņģs a. Ēd pie sausim kartupeļim."
(Veltas Studeres recepte)
Zaļumu dārzs uz palodzes
Nu jau pavasari var just – gribas vilkt vieglākas drēbes, vairāk atrasties dabā, kā arī kārojas vasarīgo dārza labumu. Ilgi skatījos veikalos uz garšaugu sēklu paciņām, taču – man neizdodas audzēt puķes, kāpēc gan lai izdotos izaudzēt garšaugus?
Parasti paciņas tā arī noliku atpakaļ plauktā, bet pienāca reize, kad saņēmos un nolēmu pati izaudzēt garšaugus, turklāt beidzot atradās pielietojums iekrātajiem saldējuma traukiem. Nolēmu audzēt rukolu, dilles, redīsus (zināju, ka noēdīšu lapu salātos, sarkanos bumbuļus pat nesagaidot) un sīpollokus. Un – uzminiet nu? Aug!
Galvenais trauciņus nolikt saulainā vietā, uzturēt augsni mitru un būt pacietīgam. Salāti garšo pavasarīgāk, un arī pašai prieks. Iesaku!