Pavasara lielākā vērtība – palu ūdeņi
Ja nekad iepriekš neesat laivojis pavasara upēs, bet šosezon esat nolēmis to pamēģināt, nav jādodas tālēs nezināmās – laivot iespējams arī tepat Pierīgā. Latvijas Raftinga un ūdenstūrisma federācijas prezidents Jānis Grīslis stāsta, ka Pierīgai cauri plūst faktiski visas lielākās Latvijas upes – Daugava, Gauja, Lielupe –, kur var droši laivot.
"Tomēr pavasarī lielākā vērtība ir palu ūdeņi. Tie dod iespēju braukt arī pa mazākām upītēm, kurās vasarā ir maz ūdens. Pierīgā tādas ir Lielā un Mazā Jugla, bet arī tās no straujūdens viedokļa ir vērtīgākas tieši vidustecē, kur lielāks kritums," stāsta J. Grīslis.
"Pavasari brīnišķīgi var izbaudīt, braucot pa Gauju, Baltezeriem, Daugavu, Rīgas kanālu," teic Jānis un piebilst: "Tas būs cits skats uz it kā pazīstamo apkārtni. Šādiem braucieniem labāk izmantot smailīti vai kanoe. Straujūdens braukšanai ieteiktu izmantot piepūšamās laivas, kas ir stabilākas."
Popularizē saturīgu ceļošanu ar laivām
Jānis Grīslis stāsta, ka Latvijas Raftinga un ūdenstūrisma federācija (LRŪF) dibināta ar mērķi veicināt ūdenstūrisma un raftinga attīstību gan kā sporta, gan aktīvās atpūtas veidu. "Kopš 2011. gada LRŪF ir Starptautiskās raftinga federācijas (IRF – International Rafting Federation) biedre. LRŪF seko līdzi tam, lai sacensības, kas tiek rīkotas Latvijā, atbilstu LRŪF un IRF standartiem. Tā sniedz atbalstu visiem, kam nepieciešama palīdzība sacensību vai pārgājienu organizēšanā, kā arī informē par IRF aktivitātēm, vīzē Latvijas komandas dalību Eiropas un pasaules čempionātos raftingā, kā arī sadarbojas ar radniecīgām organizācijām visā pasaulē."
Daudzas organizācijas savām vasaras sporta spēlēm izvēlas gan raftinga, gan ūdenstūrisma elementus. J. Grīslis teic, ka LRŪF neatsaka palīdzību nevienam, ja tas sakrīt ar federācijas mērķi popularizēt saturīgu ceļošanu ar laivām un ar to saistītām aktivitātēm.
Pēdējās gida instrukcijas pirms raftinga Amatā.
Kas jāzina, pirmoreiz laivojot pavasarī
Vaicājām Jānim Grīslim, kas jāievēro, ja cilvēks bez iepriekšējas pieredzes laivošanā ir nolēmis šopavasar to pamēģināt. "Obligāti vispirms kritiski novērtēt savas prasmes," uzsver J. Grīslis, "un lietot glābšanas vesti. Dodoties braucienos uz lieliem ūdens klajumiem, iepazīties ar laikapstākļu prognozi, vai nebūs stiprs vējš. To darīt ieteicams principā jebkurā gadījumā, lai varētu pareizi izvēlēties apģērbu uz ūdens. Atcerieties: ūdens ir 0–4 grādus "slapjš". Tas nozīmē, ka avārijas gadījumā jums ir 5–10 minūtes laika, lai tiktu līdz krastam un sasildītos, 15–30 minūtes, ja būsiet ģērbies hidrotērpā vai saustērpā."
Jānis Grīslis aicina visus, kuri grib laist ar laivām pavasarī, aizbraukt uz Latvijas čempionāta ūdenstūrismā pirmo posmu, kas notiks Dīvajā Skrīveros. "Tur varēs vērot gan pieredzējušus ūdenstūristus, gan iesācējus, braucot ar visdažādākajām laivām. Un, protams, pamēģināt savus spēkus pašiem." Ūdenstūrisma čempionāta atklāšanas sacensības Dīvajā notiks 7.–8. aprīlī, bet čempionāta otrais posms būs 14.–15. aprīlī Amatā.
Jānis skaidro, ka ūdenstūrisma čempionāts ir sacensības, kurās ikviens interesents var iemācīties pareizi airēt, orientēties apvidū, braukt straujūdenī. "Sacensību laikā un arī ārpus tām apkārt ir pieredzējuši cilvēki. Ja jums nav pieredzes, bet ļoti gribas pavasarī doties uz kādu no pavasara straujupēm, vislabāk ir noalgot braucienu kopā ar gidu. Raftinga gidu Latvijā nav daudz, bet interneta vietnēs www.udensturisms.lv un Latvijas Raftinga un ūdenstūrisma federācijas "Facebook" lapā jums noteikti palīdzēs tādu atrast. Mājaslapā www.udensturisms.lv var uzzināt arī aktuālo ūdens līmeni Latvijas upēs."
Ja pašam savas laivas nav, to var arī nomāt. J. Grīslis teic, ka nomas punktu ar ļoti plašu laivu izvēli ir daudz gan Rīgā, gan Pierīgā. Laivas gan ieteicams rezervēt savlaicīgi. "Ļoti liels pieprasījums būs, iestājoties siltākam laikam, aprīļa vidū, kad modīsies visi Amatas, Ogres un Mazās Juglas braucēji," zina teikt J. Grīslis.
Pirms doties pavasara palu straumē, ir kritiski jānovērtē savas prasmes un obligāti jāvelk glābšanas veste, iesaka J. Grīslis.
Laivošana – veids, kā izzināt Latviju
"Esmu laivojis Mazajā Juglā un Iecavas upē. Abas upes ir labas," savā laivošanas pieredzē dalās Baltijas valstu gaisa operāciju centra priekšnieks pulkvežleitnants Gatis Gailītis. Laivošana viņam esot gan sirdslieta, gan arī veids, kā iepazīt un izzināt Latviju.
Gatis ir laivojis pa daudzām Latvijas upēm, un viņa ceļojumu aprakstus var izlasīt laivošanai veltītajā portālā "2krasti.com". Lūdzām Gati padalīties pieredzē par laivošanu Mazajā Juglā.
Suntaži esot optimālā vieta, kur sākt braucienu pa Mazo Juglu, jo augstāk var būt maz ūdens. "Esmu vasaras laivotājs, tādēļ nevēlos vilkt laivu pa grunts akmeņiem, jo tas ne tikai nogurdina, bet arī bojā peldlīdzekli. Pavasara palu laikā un pēc ilgstošākiem lietiem var sākt daudz augstāk, piemēram, no Kastrānes." Gatis teic, ka laivojums pa Mazo Juglu no Suntažiem līdz Juglas ezeram varētu aizņemt kādas četras piecas dienas atpūtas režīmā.
Gatis ir izbraucis arī pa Iecavas upi un zina teikt, ka upes augštecē var nākties pārvarēt dabīgos šķēršļus koku sagāzumu un sanesumu veidā, sevišķi, ja laivo sausuma periodā. "Iecavu atceros kā upi, kur odi un dunduri mūs nežēloja." Laivotājs stāsta, ka braucienu pa Iecavas upi sākuši no Lambārtes. Laivošana pa šo upi prasa lielāku piepūli nekā Mazā Jugla: "Jugla no Suntažiem uz leju ir tīrais plezīrs. Iecavā laiviņa šur tur jāapnes, šur tur jāsaslapina kājas, jāizlaužas caur kādiem brikšņiem. Man laivošana ir tuva sirdij, tā ir kā Latvijas izzināšana, ceļojot pa upi. Pieļauju, ka Lielā Jugla arī varētu būt lieliska laivošanai, bet neesmu vēl airus tajā slapinājis."
Pa Mazajām Pierīgas upēm ir vērts laivot pavasarī, kad ūdens līmenis ir augstāks nekā vasarā.
Lielās upes nav tik interesantas
Tādas upes kā Lielupe un Daugava Gati neinteresējot, jo tās ir lielas, ūdeņiem bagātas un, Gata skatījumā, garlaicīgas. "Ir nācies pabūt uz tādām – tu airē un airē, bet šķiet, ka stāvi uz vietas. Nav azartiņa, bilde apkārt nemainās, un, ja vēl iepūš kārtīgs pretvējš, tad prieks izzūd kā nebijis."
Arī Ogres upi esot vērts iemēģināt, kaut arī tās posms tuvāk ietekai Daugavā neesot no Gata favorītiem. "Te rūpīgi jāseko līdzi ūdens līmenim. Augsta ūdens līmeņa gadījumā var sākt pirms Ērgļiem. Iesācējiem tīri labs vienas dienas maršrutiņš varētu būt no Glāzšķūņa līdz Ogres pilsētai. Ja vēl ir nedaudz uzlijis, tad var izbaudīt tīri strauju upes tecējumu," par savu pieredzi stāsta laivotājs.
Bērni jāiesaista kopš mazotnes
Parasti Gatis laivojot kopā ar draugiem, bet ģimene arī netiek piemirsta. "Bērniem visa šī upes lieta ir kā jauna pasaule," stāsta Gatis, kurš laivojumos ņem līdzi arī meitiņu. "Bērni nav jāpierunā. Pat tie, kuri ikdienā ieurbušies datorā un telefonā, neatsaka pirmajam uzaicinājumam laivot."
Viņaprāt, daudzi pieaugušie domā, ka laivošana ir kaut kas ekstrēms vai sarežģīts, tāpēc neiesaistās. Taču bērni to uztver citādāk. "Bērniem izzināšanas instinkts ņem virsroku, viņi ir gatavi kaut nekavējoties visu mest pie malas un sākt likt mantas somā!"
Gatis Gailītis laivu braucienos dodas gan kopā ar draugiem, gan ģimeni. Arī viņa meitiņa ir aktīva laivotāja.
"Kaut arī mūsu Latvija ir salīdzinoši tīra zemīte, diemžēl uz upēm bieži var novērot atkritumu sanesumus, kas gadiem ir krājušies dabīgajos upju aizsprostos," skumji saka Gatis. Ja mājas pagalmu sētnieks izmēž katru rītu, tad no upēm šo drazu neviens neiztīra. "Ir ļoti būtiski to visu paskaidrot arī bērniem – viņi šos šausmu skatus uztver ļoti nopietni," saka laivotājs. Jugla gan neesot vispiedrazotākā, bet, piemēram, Lielās talkas laikā viņš labprāt piebiedrotos kādas upes attīrīšanā.
Pēc Gata domām, tie cilvēki, kuri nelaivo, nezina, ka viss skaistais ir tepat, aiz katra upes līkuma. Viņaprāt, laivošana ir ne tikai izklaidējoša, bet arī sportiska un pat ļoti romantiska nodarbe. "Nav nekā labāka par putnu dziesmām, bebru plunkšķināšanos, lēkājošām zivtelēm un lielo gauru pulciņiem krastmalas niedrēs, pat par lietutiņu, kas naktī pakšķina pa telts jumtu, un pa kādam zalktim, kas aizlokās koku sanesumos."
Gatis uzskata, ka nevajadzētu doties plašajā pasaulē baudīt svešu zemju labumus, pirms neesam iepazinuši paši savu skaisto Latviju, laivojot tās upēs.
Tie, kuri nelaivo, nezina, ka viss skaistais ir tepat, aiz katra upes līkuma.