Beidzot ziema ir pieņēmusi normālu, tas ir, sniegotu, stāvokli, un tas nozīmē, ka brīvdienās var pabaudīt ziemas priekus. Ir vērts no pažobeles izvilkt rūpīgi ieziemotās slēpes un pamēģināt atcerēties, kā tas ir – slēpot. Vēl interesantāk ir apvienot to ar pastaigu dabā.
Mans pēdējais atklājums ir slēpošana purvā. Nekad iepriekš nebiju slēpojusi pa purvu! Izrādās – vieta, kur vasarā viss ir dūksnains, slapjš un dunduru pilns, kur rudenī smaržo vaivariņi un sārtojas dzērvenes, ziemā pārvēršas par kolosālu vietu, kur laist ar slēpēm! Kājas nestieg slapjās sūnās, nav riska piesmelt zābakus, un purvu esi izbaudījis, līgani slīdot tam pa virsu. Somā silta tēja un kaut kas garšīgs, un diena izdevusies!
Starp citu – atklāju arī, ka vaivariņu smarža ir tik ņipra, ka to var sajust pat ziemā un salā. Es izbaudīju slēpošanu Pierīgā – Maltuves purvā, bet citi purvi noteikti ir ne mazāk forši un slēpojami.
"Tas pasaules gals" Nacionālajā teātrī
22. februārī Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē notika vēl viena šīs sezonas pirmizrāde – franču dramaturga Žana Lika Lagarsa luga "Tas pasaules gals" režisores Ināras Sluckas interpretācijā.
Tas ir stāsts par jaunu cilvēku, kurš pēc daudzu gadu prombūtnes, ko pavadījis tālu prom no mājām, atgriežas pie ģimenes provinces pilsētā, lai pavēstītu mātei, brālim un māsai kādu bezgala svarīgu jaunumu par savu dzīvi. Izrādās, ka izdarīt to nemaz nav tik viegli...
Žans Liks Lagarss (1957–1995) ir ievērojamākais 20. gadsimta otrās puses franču dramaturgs, kura vārdu Latvijā līdz šim pazinām ar viņa lugas "Spēles varoņi" iestudējumu Latvijas Nacionālajā teātrī, kā arī 2016. gadā demonstrēto franču režisora Ksavjēra Dolana filmu "Tas ir tikai pasaules gals", kas saņēmusi gan Kannu festivāla "Grand Prix", gan ekumēniskās žūrijas balvu.
"Ne pārāk bieži nākas sastapties ar patiesi augstvērtīgu mūsdienu dramaturģiju. Tā ir dīvaina klātesamība procesam, kad tu strādā ar tāda autora darbu, kuru vēl pēc gadiem pazīs pasaule. Jau šobrīd Lagarsa lugas pieskaitāmas pie franču dramaturģijas klasikas, un viņš ir Francijā visvairāk spēlētais mūsdienu dramaturgs līdzās Čehovam un Moljēram. Autors, kurš vienkārši un dziļi stāsta stāstus par mūžīgām tēmām – dzimšanu, nāvi un mīlestību."
Lomās: Kaspars Zvīgulis, Dace Bonāte, Sanita Pušpure, Evija Skulte, Ivars Kļavinskis.