Piemēri: 57% aptaujāto internetu lieto ne mazāk kā trīs stundas dienā. 70% internetu lieto, lai noskatītos dažādus video, 68% – ziņu sūtīšanai, 66% – sociālo portālu apmeklēšanai, 58% – lai klausītos mūziku. Iecienītākās vietnes ir "Instagram" (73%) un "Snapchat" (57%). Bēdas un posts – internetā atrodamo saturu vairākums lietojot nekritiski!
Lai gan pats esmu nepārprotams snobs, situāciju tik bēdīgi nevērtēju. Paskatīsimies uz aptaujas datiem iepriekš veiktā citā pētījumā: 54% aptaujāto vecuma grupā 15–24 gadi tic sociālajos medijos atrodamajai informācijai.
Šī nu ir klasiskā situācija, kad var teikt, ka glāze ir vai nu līdz pusei pilna, vai arī pustukša. 54% ir daudz, bet tikpat labi var teikt, ka puse jauno cilvēku tik bezrūpīgi nav. Turklāt skaidrs, ka pēdējo gadu laikā mēs daudz esam uzzinājuši par "sviestu", kas ceļo sociālajos tīklos, tādēļ gandrīz automātiski uzlūkojam saturu piesardzīgi, tomēr principā šīs platformas netika izveidotas speciāli melu un kūdīšanas izplatīšanai, attiecīgi lielāka atvērtība pret tām nav gluži stulbuma pazīme.
Skaidrs, ka šajā vecumā cilvēkbērni izmanto internetu ne jau grāmatu lasīšanai (5%) vai drukāto žurnālu interneta versiju apguvei (3%). Tomēr saviebties varētu, ja līdzīgi rezultāti būtu t.s. pieaugušo aptaujā, savukārt, ja bērni un pusaudži tehnoloģiju lielākoties lieto, lai izklaidētos, nevis lai gūtu tālākajā dzīvā noderīgas zināšanas, – klau, bet tas ir tāds vecums! Kāpēc mēs vēlamies šā vecuma bērnu uzvedībā redzēt savu motivāciju un loģiku?
Skaidrs, ka internets galvenokārt tiek lietots, lai, atvainojos, pļurkstētu un ievietotu no mūžības viedokļa pilnīgi bezjēdzīgus foto – nu, un? Līdz apmēram 18. gadsimtam Rietumu kultūrā bērnus uzskatīja par faktiski pieaugušajiem, tikai mazāka auguma un fiziski vājākiem. Nojausma, ka viņu pasaule ir kaut kas atšķirīgs, parādījās salīdzinoši nesen. Un brīžiem liekas, ka mēs ar to joprojām neesam samierinājušies.
No šā viedokļa ģeniāls šķiet teksts: "Tikai 50% no 9–12 gadus veciem bērniem uzskata, ka prot salīdzināt dažādas interneta vietnes, lai saprastu, vai informācija tajās ir patiesa."
Klausieties, runa ir par 9–12 gadus veciem cilvēkiem, nevis pēdējo klašu skolēniem! Uz jautājumu par vecāku informētību tikai 14% aptaujāto apgalvo, ka nebūtu pret, ja "sencīši" interesētos vairāk, savukārt 51% atvašu apmierina status quo, un vēl 18% atvašu ir tik nejauki, ka vēlas, lai vecāki savu degunu viņu interneta lietās bāztu mazāk. O! Mēs, šobrīd trīsdesmit, četrdesmit un piecdesmit gadu slieksni sasniegušie, gan pusaudža gados neuzskatījām, ka vecāki mūs tā īsti nesaprot, un kvēli alkām uzklausīt viņu vērtīgos norādījumus dzīvē! Kā tad...
Lai vērtējums nebūtu pilnīgi rožains, kāds aptauju rezultāts nepatika. Lai gan "Facebook" ir noteicis vecuma ierobežojumu profila izveidei (13 gadi), 56% aptaujas dalībnieku vecuma grupā 9–12 gadi atzīst, ka mēdz šo portālu lietot. Nedrīkstētu būt tā, ka deklarētus ierobežojumus var tik viegli apiet un ignorēt – gan paši portāli, gan ziņkārīgie un lecīgie jaunās paaudzes pārstāvji.
21.02.2018 07:44
Māris Zanders. Kad zāle bija zaļāka...
Autors Māris Zanders, speciāli "Kodolam"Šomēnes publikai priekšā tika likts pētījums "Bērnu un pusaudžu (9–16 gadi) medijpratība". Kultūras ministrijas uzdevumā to veica Latvijas Universitātes eksperti. Viegli prognozēt, ka komentāri un secinājumi ir visnotaļ bažīgi.