Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Piedāvājam iepazīties ar interesantiem faktiem par Mēnesi un tā izpēti.

Mēness ir 4,6 miljardus gadu vecs
Tas ir aptuveni 30–50 miljonus gadu pēc Saules sistēmas rašanās. Mēness ir vienīgais Zemes pavadonis. Zeme ir 80 reižu lielāka par Mēnesi, bet abi ir aptuveni viena vecuma. Populārākā teorija par Mēness izcelšanos vēsta, ka savulaik tas bijis daļa no Zemes, kas atdalījusies pēc sadursmes ar kosmisku objektu.

Pirmā misija uz Mēnesi notika 1959. gadā
To īstenoja Padomju Savienība ar kosmosa kuģi "Luna 1", kas sasniedza 5995 kilometru attālumu no Mēness virsmas. Savukārt amerikāņu kosmonauts Nīls Ārmstrongs bija pirmais cilvēks, kurš izkāpa uz Mēness. Tas notika 1969. gadā misijas "Apollo 11" ietvaros. Nīls Ārmstrongs nomira 2012. gadā.

Mēness tumšā puse ir mīts
Patiesībā abas Mēness puses saņem vienādu daudzumu saules gaismas. Mēness rotē sinhroni ar Zemi. Tas nozīmē, ka pret Zemi vienmēr ir pavērsta viena un tā pati Mēness puse. Mēness otro pusi redzējuši tikai cilvēki no kosmosa kuģa.

Paisumu un bēgumu izraisa Mēness
Mēness gravitācija pievelk lielas ūdens masas, līdz ar to paisumi un bēgumi uz Zemes nepārtraukti mainās, sekojot Mēness ceļam debesīs.

Mēness pamazām attālinās no Zemes
Mēness attālums no mūsu planētas katru gadu palielinās par 3,8 centimetriem. Aprēķini liecina, ka tā tas varētu turpināties vēl 50 miljardus gadu. Tajā laikā Mēness apriņķos Zemi 47 dienās, nevis 27,3 dienās kā šobrīd.

Uz Mēness viss sver mazāk
Uz Mēness ir daudz vājāka gravitācija nekā uz Zemes, jo Mēness masa ir mazāka. Līdz ar to cilvēks uz Mēness sver aptuveni vienu sesto daļu (16,5%) no tā svara, ko tas svērtu uz Zemes. Tādēļ astronauti var tik augstu un tālu lēkt uz Mēness.

Uz Mēness ir bijuši 12 cilvēki, visi amerikāņu vīrieši
Pirmais cilvēks uz Mēness nokļuva 1969. gadā, un tas bija amerikāņu astronauts Nīls Ārmstrongs, savukārt pēdējais – misijas "Apollo 17" dalībnieks Jūdžins Sernans – 1972. gadā. Kopš tā laika uz Mēness piezemējušās tikai automatizētas ierīces.

Pagājušā gadsimta 50. gados ASV apsvēra iespēju uz Mēness izmēģināt atombumbu
Slepenais projekts ar nosaukumu "Projekts A119" tika izstrādāts Aukstā kara laikā, un tā mērķis bija apliecināt valsts spēku un varenību.

Mēnesim nav atmosfēras
Tas nozīmē, ka Mēness virsma nav pasargāta no kosmiskā starojuma, meteorītiem un solārajiem vējiem. Uz Mēness novērojamas lielas temperatūras svārstības – no mīnus 173 grādiem pēc Celsija līdz plus 127 grādiem. Atmosfēras neesamība nozīmē arī to, ka uz Mēness neizplatās skaņa, ir absolūts klusums, kā arī debesis no Mēness vienmēr izskatās melnas.

Uz Mēness notiek zemestrīces
Tās rada Zemes pievilkšanas spēks jeb gravitācija. Astronauti, izmantojot seismogrāfu, konstatēja nelielas zemestrīces vairāku kilometru dziļumā zem Mēness virsmas. Zinātnieki uzskata, ka Mēness kodols, tāpat kā Zemei, ir karsts.

Mēness ir piektais lielākais pavadonis Saules sistēmā
Tā diametrs ir 3475 kilometri. Tas ir daudz mazāks nekā Jupitera un Saturna lielākie pavadoņi.

Drīz cilvēki atkal dosies uz Mēnesi
NASA plāno sūtīt astronautus uz Mēnesi, lai izveidotu tur pastāvīgu kosmosa staciju. Ja viss noritēs pēc plāna, cilvēki atkal staigās pa Mēness virsmu 2019. gadā.