Nenoliedzami šim raidījumam bija nozīmīga ietekme uz notikumiem Latvijā un uz mūsu tautas brīvības atgūšanu, tomēr nevaru piekrist raidījumā paustajai nostādnei, ka "Labvakar!" bija pirmais zvans, kas atmodināja tautu. Tauta lielā mērā bija jau pamodināta gan ar folkloras grupas "Skandinieki", gan Vides aizsardzības kluba, gan disidentiski noskaņoto garīdznieku kustības "Atdzimšana un atjaunošanās", gan īpaši ar cilvēktiesību grupas "Helsinki-86" aktivitātēm.
Jau 1987. gadā "Helsinki-86" aicinājumam pie Brīvības pieminekļa pieminēt 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izvestos mūsu tautas upurus atsaucās aptuveni pieci tūkstoši cilvēku. Divus mēnešus vēlāk aicinājumam pieminēt 1939. gada 23. augustā noslēgtā Molotova–Ribentropa pakta upurus atsaucās jau aptuveni desmit tūkstoši cilvēku (acīmredzot ļaudīm Latvijā bija kaut kas zināms par šo paktu arī pirms Mavrika Vulfsona leģendārās runas Radošo savienību plēnumā), bet, cik daudz ļaužu pulcējās Rīgas centrā 1987. gada 18. novembrī, to neviens nav varējis saskaitīt. Tauta lielā mērā bija pamodināta, problēma bija tā, ka šiem atmodinātajiem trūka vadības.
Manuprāt, raidījuma "Labvakar!" uznākšana uz skatuves bija varasiestāžu reakcija uz tautas mošanos un uz vakuumu tās vadībā. Tiktāl varētu būt taisnība Atmodas laika aktīvistam Andrim Paulam-Pāvulam, ka šī raidījuma izveidošana notika ar varasiestāžu svētību, kā tas izriet no viņa intervijas šā gada 23. janvāra "Kodolā". Citādi jau tajos laikos nevarēja būt.
Tomēr nevaru piekrist, ka "Labvakar!" veidotāji būtu padevīgi kalpojuši čekai un apzināti mānījuši tautu, lai, kā A. Pauls-Pāvuls izsakās, "tauta ar asarām acīs iet un balso par Gorbunovu". Kā saprotu, saņēmuši atļauju kritiskāku raidījumu veidošanai, viņi centās šo iespēju izmantot, lai paplašinātu iegūto brīvības telpu līdz iespējami galējai robežai.
Andrim Paulam-Pāvulam un arī citiem viņa domubiedriem uz to laiku notikumiem Latvijā ir samērā vienkāršots skats. Viņuprāt, gan barikādes, gan Tautas fronte, gan Baltijas ceļš, gan Latvijas neatkarības pasludināšana utt. bija PSRS augstākajā vadībā izplānoti un no augšas ar VDK palīdzību novadīti procesi, un ļaudis, kā muļķīši tajos piedaloties, domāja, ka cīnās par savu brīvību.
Neapšaubāmi – tur ir kas plānots un ir notikuši centieni šos plānus arī īstenot, bet jāapzinās, ka neviens cilvēks, neviena organizācija nevar perfekti novadīt plānu, kurā iesaistīta atmodusies tauta.
Gudrais Salamans teicis: "Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu." Atmodas laika notikumos aizvien nāca negaidīti pagriezieni, kas jebkuros cilvēku izdomātajos plānos izdarīja savas korekcijas.
Daudz kas šodien varēja būt labāks, ja atsevišķos brīžos mēs būtu citādāk reaģējuši, jo īpaši, ja labi organizētā un visādā ziņā stiprā latviešu trimdas sabiedrība tajā kritiskajā brīdī būtu pilnā mērā izmantojusi savu potenciālu. Diemžēl tas tika izniekots, iesaistoties "Latvijas ceļa" veidošanā, bet tas jau ir cits stāsts.
09.02.2018 15:44
Pāvils Brūvers: Vai tiešām tautas atmodu vadīja Valsts drošības komiteja?
Autors Pāvils Brūvers, speciāli “Kodolam”
lelb.lv
Janvārī īpaša uzmanība tika pievērsta barikāžu laikam un notikumiem, kas ar to saistīti, ļaudīm, kas tobrīd bija šo notikumu centrā un šos notikumus ietekmēja, tos vadīja. Īpaši interesants šajā sakarā bija leģendārā Latvijas Televīzijas raidījuma "Labvakar!" 30 gadu jubilejas izlaidums 31. janvāra vakarā, kas piedāvāja savu skatījumu uz tā laika notikumiem.