Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Liekas traģiski, ka mūsu valsts jubilejas stāsti popularitātes ziņā stāv tālu aiz minētās konvencijas vai maisu murcīšanas publiskajā telpā. Ja esat citās domās, tālāk varat nelasīt. Ja līdzīgās – turpinām.

Jau otrdien saņēmu preses relīzi par kādu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotu pasākumu par godu kārtējā simtgades pasākuma daudzināšanai. Šajā gadījumā – mediju brokastīm par kaut kādu Brīvības ielu cildināšanu. Kolēģe vaicāja, vai apmeklēsim. Ātri pārskrienot ar acīm aicinājumam, teicu: noteikti nē!

Kādēļ?

Vispirms – intuitīva sajūta, ka diemžēl tiks reklamēts kāds no daudzajiem ķeksīša pasākumiem, kura vienīgais pozitīvais efekts būs savlaicīga un mērķiem atbilstoša atvēlētās naudas apguve.

Detalizētāk. Stāsts ir par Latvijas simtgadei veltītu iniciatīvu "No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības ielu stāsts". Organizētāji – VARAM sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un deviņām pilsētām. Ideja – katrā no deviņām republikas pilsētām īstenot vienotus Brīvības ielas stāsta pasākumus, to skaitā izstādi "Brīvības stāsti atmiņu lietās", kur kopā ar pedagogiem, vēsturniekiem, novadpētniekiem, skolēniem un dažādu paaudžu iedzīvotājiem tiks apzinātas saglabātās atmiņas un vēstures liecības fotogrāfijās, lietās un stāstos, un "Brīvības forumu", kurā kopā ar katras pilsētas, reģiona izcilākajiem prātiem, personībām visdažādākajās jomās notiks diskusijas par Latvijas valsts attīstību nākamajā simtgadē.

Papildus notikšot arī "Brīvības" vārda došana ielām, laukumiem, skvēriem, parkiem un tiltiem, tematisko ekskursiju organizēšana, Brīvības skrējiens un citi notikumi pilsētās. Norises vietas: Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Riski, kas mudina izturēties skeptiski pret šo projektu. Vispirms – jēdziena "brīvība" devalvācija, valkājot to gandrīz katrā teikumā. Otrkārt: vai ir pietiekami izvērtēta, pamatota un vietējā sabiedrībā apspriesta plašā "Brīvības" vārda došana ielām, laukumiem un skvēriem? Treškārt: ciktāl projekts paredz vietējās sabiedrības iesaisti? Uzsveru – iesaisti, kas ir mazliet vairāk, nekā būt tikai statistu lomā. Vai vispār – nekādā lomā. Lielie un gudrie nolēma, un tā tagad būs.

Biedē, piemēram, minētais "Brīvības forums", kurā darbosies pilsētu un reģionu "izcilākie prāti". Un kur darbosies tie prāti, kas, piedodiet, nav tik izcili, bet kuru ir nesalīdzināmi vairāk? Vai šī sabiedrības daļa nejutīsies atstumta malā, vērojot priekšniecības uzrunas vai dažādu izmēru "Brīvības" plāksnīšu pieskrūvēšanu skvēra vai tilta nosaukumam? Varbūt objekts vairāk pelnījis, ka tam dod kāda tajā vai citā pusē pazīstama cilvēka vārdu? To mēs nezinām, bet, lūk, VARAM kopā ar lielpilsētu priekšniekiem to labi zina.

Nav mūsu spēkos iniciatīvu sabremzēt, un ne arī tas ir galvenais uzstādījums. Bažas, ko jau iepriekš esmu paudis publiskajā telpā, – cik lielā mērā simtgades pasākumos jutīsies iesaistīts novadu ļaužu vairākums. Pagaidām pieejamie sajūsmas stāsti par to neliecina. Te nu ir īstā vieta vietvaru kultūras organizatoru radošajai domai. Vēl ir mazliet laika.