Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Iemesls gana pamatots – nojaucot daļu 1980. gadā ekspluatācijā nodotās ēkas veco konstrukciju, nesošajā gala sienā parādījās plaisas, tādēļ darbi objektā tikai apturēti.

Pēc traģēdijas 2013. gada novembrī, kad, sagrūstot lielveikalam "Maxima" Rīgā, bojā gāja 54 cilvēki, šādas lietas nav apspriežamas. Turklāt kultūras nams "Enerģētiķis" pēc vairākiem parametriem atbilst Ministru kabineta noteikumos ierakstītajām trešās kategorijas ēkām, kurām ir pastiprinātas drošības prasības.

Lai kultūras nama rekonstrukcijas darbus turpinātu, bija neieciešams veikt ekspertīzi, izpētīt plaisas, noskaidrot, ko ar tām darīt, tad iestrādāt projektā izmaiņas, veikt to ekspertīzi un tikai tad atsākt darbu.

Pirms veikt katru no operācijām, pašvaldībai ir jāveic arī iepirkuma procedūra; tas viss, protams, prasa ne tikai naudu, bet arī laiku. Tāpēc jau drīz vien kļuva skaidrs, ka kultūras nams "Enerģētiķis" durvis par godu Latvijas valsts simtgadei, kā to pirms pašvaldību vēlēšanām solīja toreizējie un arī pašreizējie Salaspils novada saimnieki no partijas "Vienotība", nevērs. Turklāt atkailinātais ēkas karkass kultūras nama dienvidu pusē palika atvērts vispirms visiem vasaras un rudens lietiem, bet tagad ziemā nav pasargāts no sala un sniega. Tas, protams, atkal sola jaunas papildu izmaksas, kad būvniecības darbi atsāksies. Tikai nav skaidrs, kad tie atsāksies.

Par šķietamo mīņāšanos uz vietas novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars vispirms teic: kādi nu mums tie arhitekti un projektētāji ir, tādi ir. Piemēram, laikam ritot, iestādē, kas izstrādājusi kultūras nama rekonstrukcijas projektu, nomainījušies ne tikai projektētāji, bet arī pats biroja nosaukums. Savukārt projekta autorība saglabājas, un no tās atteikties projekta īstenošanas laikā ir ļoti sarežģīti.

Cik noprotams no priekšsēdētāja teiktā, tādi demarši pasūtītājam – pašvaldībai – var beigties ar garantētām nepatikšanām no projekta autora puses. Tā kā celtniecība valstī atkal ir atdzīvojusies, garākas rindas ir kļuvušas uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu pakalpojumiem, kuru valstī ir ierobežots skaits.

Rezultātā pat vienkāršu koka karkasu, lai daļēji nojaukto ēku pasargātu no laikapstākļu iedarbības, nevarot atļaut būvniekam uzstādīt, taisnojas R. Čudars, diezgan pamatoti sevi uzskatot par apstākļu ķīlnieku. Tiesa gan, iespējamais ēkas sadārdzinājums varētu svārstīties 100–200 tūkstošu robežās. Taču tās esot tikai aplēses, ne precīzi aprēķini. Arī līdz skaidrībai, kad varēs atsākties " Enerģētiķa" remontdarbi, esot palikušas tikai dažas nedēļas.

Pašķirstot pat ne tik vecus "Rīgas Apriņķa Avīzes" numurus, redzams, ka ar sabiedrisko ēku celtniecību vai remontu Salaspilī nekad nav gājis viegli – ne katoļu un luterāņu dievnamiem, ne 1. vidusskolas piebūvi. Taču te vietā atsaukties uz kādu no slavenajiem Mērfija likumiem, proti: nekas nav tik viegli, kā izskatās!