Janvāris nav tūrisma sezona šajā Vidusjūras salā, bet mēs esam priecīgi, ka nokļuvām tur ziemā, kad sala zaļo un zied. Maltā ir divi gadalaiki – silta, sausa vasara un maiga ziema. Vissiltāk te ir jūlijā un augustā, taču latviešiem arī janvāra lieliskie +17 grādi šķita gana vasarīgi.
Pirms diviem gadiem es Maltā biju pirmoreiz, ar Jasmīnas kori, bet šoreiz uz šejieni atbraucu kopā ar saviem slēpņošanas (geocaching) draugiem, lai meklētu salā paslēptos "dārgumus". Ceļš no slēpņa uz slēpni tad arī bija mūsu ceļojuma maršruts.
Malta atrodas uz arhipelāga, kuru veido piecas salas; trīs no tām – Malta, Gozo un Komino – ir apdzīvotas. Salas ir ļoti interesantas un kolorītas. Pilnīgi droši varu teikt, ka ar trim dienām ir stipri par maz, lai iepazītu Maltu. Savā īsajā braucienā mēs diemžēl nepaspējām aizbraukt uz Gozo salu ar tās kādreizējo slaveno simbolu – kaļķakmens arku "Azūra logs" (Azure Window), kas 2017. gada pavasarī sabruka. Pirms diviem gadiem vēl paguvu to redzēt, tagad šis dabas veidojums diemžēl ir zudis.
Dārzos un parkos aug palmas, zied petūnijas, un puķu dobes aprīkotas ar apūdeņošanas sistēmām.
Ceļot var lēti
Braucienu uz Maltu plānojām un biļetes nopirkām jau oktobrī. Darot to savlaicīgi, izmaksas nav lielas – aviobiļetes mums izmaksāja 54 eiro katram. Naktsmītņu rezervēšanas vietnē "Booking.com" atradām apartamentus – īres dzīvokli piekrastes kūrorta rajonā Sliemā. Trīs naktis mums katram izmaksāja 27 eiro. Kā jau dienvidos, te mājām nav apkures; aukstās marmora grīdas noteikti ir pasakaini veldzējošas vasaras karsumā, bet ne ziemas sezonā. Labi, ka dzīvoklī bija elektriskie sildītāji. Izvēloties naktsmītni, mēs vienmēr skatāmies, lai tuvumā būtu sabiedriskais transports. Mums paveicās, ka tepat blakus bija arī lielveikals, autobusu pieturas un kuģīšu piestātne.
Pārtikas cenas lielveikalos ir līdzīgas kā Latvijā; protams, ir arī dārgāki produkti (jāatceras, ka tā ir sala). Mēs ceļojām gan ar kājām, gan ar autobusu un satiksmes kuģīti. Regulārā autobusu kustība nodrošina iespēju aizbraukt uz jebkuru Maltas daļu, turklāt biļete, kas maksā 1,50 eiro, ir derīga divas stundas. Arī satiksmes prāmja biļete maksā tikpat. Uz ielām vakaros un naktīs var justies droši, jo noziedzības līmenis Maltā ir ļoti zems.
Maltieši mīl visu skaisto
Salas lokācija starp Eiropu un Āfriku vienmēr vilinājusi dažādas tautas, kuras 7000 gadu ilgās vēstures laikā šeit atstājušas savas pēdas. Maltā ir saimniekojuši feniķieši, romieši, arābi, bizantieši, normāņi, spāņi, franči un angļi. Savu kultūru un tradīcijas salā ienesis gan Svētais Maltas Joanītu bruņinieku ordenis, gan daudzie salas iekarotāji; 1834. gadā Maltu ieņēma Napoleons, pēc sakāves salu ieguva Lielbritānija.
Maltā jūtams gan Tuvajiem Austrumiem, gan Grieķijai raksturīgais arhitektūras un kultūras šarms. Tauta savā starpā sazinās maltiešu valodā, kas ir senarābu dialekta sajaukums ar spāņu, franču un britu kolonistu valodām. Otrā oficiālā valoda Maltā ir angļu valoda. Lielākā daļa Maltas iedzīvotāju ir katoļi, un to, cik maltieši ir kristīgi, var redzēt ik uz soļa – baznīcas Maltā ir ļoti skaistas, bet pilsētu un mazo ciematiņu namu fasādes rotā reliģiskas ikoniņas.
Maltiešu māju lieveņi, balkoni, pagalmiņi it visur ir gaumīgi un skaisti. Namu priekšā koši zied bugenvilijas, bet namdurvis rotā kokgriezumi un interesanti durvju klauvēkļi. Maltieši, šķiet, mīl visu skaisto.
Malta ir slavena ar namu durvju klauvēkļiem.
Eiropas kultūras galvaspilsēta – Valleta
Tieši mūsu viesošanās laikā Maltā īpašu notikumu piedzīvoja tās galvaspilsēta Valleta, kura svinīgi tika pasludināta par šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Šim notikumam par godu pilsētā bija liela rosība, svētku programmas gatavošana un pusnaktī – salūts. Valleta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā visblīvākās vēsturisko arhitektūras pieminekļu koncentrācijas dēļ.
Šajā senajā ostas pilsētā aiz nocietinājumu mūriem un barokālām celtnēm ir tik daudz apskates objektu, ka fotoaparātu somā nemaz nebūs laika ielikt, jo visu gribēsies nofotografēt. Gan Maltas Ordeņa pils, gan Svētā Jāņa katedrāle, kurā atrodas slavenā gleznotāja Karavadžio (M. M. da Caravaggio) gleznas, gan rosīgā Republikas iela, Kara muzejs un skaistie dārzi – viss ir fotografēšanas vērts.
Valleta ir slavena ar savām šaurajām ieliņām un krāsainajiem koka balkoniņiem, kas kā tādi koši skapīši izvirzījušies ārpus namu sienām un rada fantastisku, romantisku kopskatu. Šādi balkoniņi ir arī Maltas senajā pilsētā Mdinā un šur tur citos ciematiņos. Interesanti, ka ne tikai skapīšiem līdzīgie balkoni vien ir izvirzījušies uz āru no namu sienām; arī elektrības vadi, kabeļi, kanalizācijas sistēmu daļas, caurules u.c. "tehniskas detaļas" līdztekus vīteņaugiem un veļas auklām nekautrīgi izceļas uz namu sienām.
Maltas galvaspilsētas Valletas šaurās ieliņas rotā romantiski koka balkoniņi.
Maltas daba un mazo pilsētiņu šarms
Apmeklējām arī viduslaiku pilsētas Mdinu un Rabatu. Maltas agrākā galvaspilsēta Mdina, no kuras bastioniem paveras brīnišķīga panorāma, ir tipiska viduslaiku pilsēta ar nocietinājumiem, pilsētas galvenajiem vārtiem, pilīm. Savukārt blakus esošās Rabatas galvenais apskates objekts ir baroka stilā veidotā Sv. Pāvila katedrāle, pie kuras atrodas katakombas. Ļoti patika Rabatas šaurās ieliņas, krāšņie namu lieveņi. Braucot autobusā, baudījām pēcpusdienas sauli un garām slīdošās skaistās ainavas ar palmām, dārziem un milzu kaktusiem – opuncijām.
Ceļojot redzējām gan olīvkokus, gan vīnogu laukus; visur aug opuncijas, zaļo palmas. Mdinā "ievācām" apelsīnu ražu, kas izrādījās skābi kā mežāboli. Iesaku nobaudīt vietējos Maltas vīnus (lai gan lielākā daļa no tiem tiek gatavoti no ievestām vīnogām, ne Maltā audzētām). Uz Zilo grotu (Blue Grotto), kas ir milzīgās klintīs izveidojušās alas, devāmies pa lauku celiņu starp dārziem, kuros auga kartupeļi, opuncijas, ziedēja eņģeļtaures. Nobaudījām opuncijas augļus.
Latvieši priecājās par silto janvāra dienu Mdinā. Ārā ap +16°C. Līdz ordeņa bruņinieku atnākšanai 1530. gadā Mdina bija Maltas galvaspilsēta.
Nacionālās virtuves savdabības
Maltiešu nacionālā virtuve veidojusies eiropiešu un arābu tradīciju ietekmē. Kam garšo, noteikti jānobauda jūras veltes un zivis. Zupas šeit tiek gatavotas pamatā no dārzeņiem, ko tradicionāli pasniedz kopā ar kraukšķīgu maizīti. Kādā Sliemas krodziņā mēs nobaudījām divu veidu zupas, un abas garšoja lieliski.
Maltas tradicionālie kaperi – Capparis spinosa krūma ziedpumpuri, kas tiek sālīti vai marinēti, – man ne visai garšoja, toties Maltā nopērkamais svaigais fetas siers, kas pats kūst uz mēles, bija dievīgs. Atvedām to arī līdzi uz mājām.
Nobeigumā piebildīšu, ka slēpņotāji ir paši aktīvākie ceļotāji – kolīdz viens ceļojums ir beidzies, tiek plānoti arvien jauni. Bet par tiem citreiz.
