Viens šāds piemērs ir Latviešu valodas aģentūras izdotais Ilmāra Meža darbs "Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Latgale". Varētu likties, ka šī nu ir viena garlaicīga tēma, tomēr atļaušos apgalvot, ka vairāku iemeslu dēļ tā nav.
Pirmkārt, arī cilvēkiem, kuri šobrīd Latgalē nedzīvo, bet kuru saknes ir šajā reģionā (tātad arī daļai mūsu lasītāju), būs interesanti, cik savulaik populārs, tā teikt, viņu uzvārds bijis, kurā tieši Latgales reģionā utt. Skaidrs, ka uzvārds un ciltskoks nav viens un tas pats, tomēr, domāju, apziņa, ka tavs uzvārds arhīvos fiksēts jau, piemēram, 18. gadsimta sākumā silda sirdi un, iespējams, vedina kaut ko vairāk uzzināt par novadu, pagastu, ciemu, ar kuru uzvārds tiek saistīts, t.i., veicina interesi par Latviju.
Ilustrācijai citāts: "Ločmeļu bija īpaši daudz Ziemeļlatgalē – Baltinavas, Salnavas un Briežuciema pagastā, savukārt Kokini izteikti koncentrējās Dienvidlatgalē ap Daugavpili – Naujenes, Līksnas un Vaboles pagastā." Varbūt kādam būtiski liksies arī noskaidrot, kuri uzvārdi – un tādu nav daudz – saglabājuši tikai savu latgalisko versiju un nav literarizēti (piemēram, Opolais, Leikums, Strods, Seilis).
Otrkārt, Latgales piemēri arī tiem, kuru uzvārda saknes šajā reģionā nav meklējamas, rādīs, cik kultūrvēsturiski dziļa un noslēpumaina var būt tāda pašsaprotama lieta kā uzvārdi vispār. Piemēram, citāts: "Daži Latgales uzvārdi sava skanējuma dēļ pārējiem Latvijas iedzīvotājiem dažkārt izraisa smaidu vai apjukumu – Mulkis, Diršs, – tomēr šādu divdomīgu uzvārdu nav vairāk kā citos Latvijas novados, turklāt dažiem nozīme visai atšķiras no literārās valodas, piemēram, Diršs salīdzināms ar lietuviešu dirse – 'lāčauza', Mulkis – ar baltkrievu mylki jeb 'cieta zeme, kuru grūti art, rakt'. Uzvārdi dažkārt ir kā detektīvromāni: Batars varētu būt saistīts ar poļu uzvārdu Batora, kas savukārt saistīts ar turku batur – 'drošsirdīgs, varonīgs'. Līdzīgos skaidrojumu ceļos var doties arī tie, kam saknes citā novadā.
Te jāatzīmē, ka Latgalē ļaudīm bijusi ļoti nopietna attieksme arī pret vārdiem. Žurnāla "Via Latgalica" jaunākajā numurā ir publikācija par poļu ceļotāju un pētnieku novēroto 19. gadsimta Latgalē. Ieskatam citāts: "Vārdus viņi izvēlas paši, turklāt izvēlas tos smalkākos! Kādā ģimenē Kūkojos ir Anselms, Matilda un Pilermonija. Pilsētiņā [Viļānos] dzirdu, ka ir Arkadeušs un Alpons, tas ir, Alfonss." Citiem vārdiem sakot, mūsu senči ir gan vieglu roku citām tautām raksturīgos vārdus pārveidojuši, gan daudz nebēdājuši, vai tie "piestāv" zemnieku bērniem. Nu, interesanti taču!
Patriotismam nav nepieciešama dārga, vizuāli krāšņa "stimulācija". Patriotismu veicina it kā sīkumi – interese un simpātijas pret savu dzimtu, kādu senu priekšmetu, ainavu, celtni utt.
