– Apsveicu, tomēr atminos redzējis arī citus reitingus... Kā pats vērtējat savu pienesumu Latvijas interesēm aizejošajā gadā?
– Šie vērtējumi nav galvenais manā dzīvē. Metodoloģijas ir dažādas, kaut arī šī konkrētā ir visizvērstākā, jo vērtē tieši aktivitāti un tās svaru, nevis, piemēram, frakcijas ietekmi. Neejot detaļās – tiek vērtēts, vai tā ir likumdošanas procedūra vai vienkārši rezolūcija. Piemēram, Ždanoka kādreiz mēģina ģenerēt rezolūcijas bez jebkādas juridiskas slodzes... Vai arī tas ir likumprojekts, kas kļūst par likumu visiem Eiropas pilsoņiem un kompānijām, un tā jau ir nopietna lieta.
– Un jūsu pienesums šādā griezumā?
– Esmu bijis atbildīgais Eiropas Parlamenta ziņotājs gan saistībā ar Eiropas Dzelzceļa aģentūras regulu, gan vairākiem aviācijas nolīgumiem. Man ir priekšlikumi gan dzelzceļa, gan mobilitātes pakotnē – par tālbraucējiem, starptautiskajiem auto pārvadātājiem, kur notiek cīņa par to, vai viņiem visiem būs jāmaksā Vācijas vai Francijas minimālā alga, kas pašlaik ir ieviests, mēģinot latviešus, poļus, lietuviešus un citus austrumeiropiešus izspiest no tirgus. Cīņa ir nopietna. Faktiski biznesa liktenis ir atkarīgs no tā, kā beigsies likumdošanas sarunas.
– Ja šie uzstādījumi stāsies spēkā, visiem starptautiskajiem pārvadātājiem būs jāmaksā Francijas vai Vācijas vidējā stundas likme?
– Tas jau pašlaik ir pieņemts, bet juridiski strīdīgas situācijas dēļ pašlaik netiek piemērots. Kad Francijas prezidents Makrons bija ekonomikas ministrs, viņš pieņēma šādu likumu, kas palīdzēja kļūt par prezidentu. Respektīvi, ka tālbraucējus šoferus var sodīt, ja viņu darba devējs nemaksā to pašu, ko frančiem.
– Un cik tad tas ir?
– Vismaz Vācijā ir aptuveni 8,5 eiro par stundu, Francijā – līdzīgi. Plus vēl komandējuma izmaksas, kas, tālu braucot, būtu loģiski. Tomēr mērķis ir nevis rūpes par šoferi, bet tendence, lai latviešu darba devējs nebrauktu Vācijas vai Francijas tirgū. Jau gadiem cīnos pret šādu tā saukto sociālo dempingu, ko šie nacionālā līmeņa politiķi kā Makrons un arī visi kreisie sociāldemokrāti izmanto, lai neielaistu pakalpojumu tirgū Austrumeiropas kompānijas. Tas nav tikai transports. Nupat tiek virzīta viesstrādnieku direktīva, kura jau ir finiša taisnē. Cīnos, lai mūsu auto pārvadātāji, tālbraucēji tranzītā netiktu pielīdzināti viesstrādniekiem.
– Iezīmējiet savu vietu un iespējas Eiropas Parlamenta struktūrā...
– Nesen kļuvu par savas ECR frakcijas (Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcija – red.) viceprezidentu, kas ir trešā lielākā Eiroparlamentā. Ilgus gadus esmu arī runas vīrs transporta komitejā. Es ļoti bieži arī aizvietoju tagadējo vadītāju Saijedu Kamalu no Lielbritānijas frakciju vadītāju sēdēs, arī tikko notikušajā Bulgārijas prezidentūras apmeklējumā. Zinot, ka "Brexit" dēļ britu konservatīvie nākamgad atstās vadošās pozīcijas un aizies, mans mērķis ir kopā ar partneriem šo grupu saglabāt. Tas arī dod pozīcijas augstāku novērtējumu – konkrētais darbs likumdošanā un konkrētas iespējas savā politiskajā grupā.
– Runājot par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības jeb "Brexit"... Kādi, jūsuprāt, ir riski un iespējas, tai skaitā mūsu valstij? Piemēram, tur strādājošo mūsu cilvēku likteņi...
– Pirmkārt, "Brexit" notiks. Runājot par mūsu cilvēkiem, domāju, ka te nekādu sarežģījumu nebūs. Tikko pabeigti pirmā sarunu raunda trīs punkti, to skaitā – pilsoņu tiesības. Latvijas pilsoņu tiesības Lielbritānijā ir atrisinātas simetriski britu tiesībām kontinentālajā Eiropā, tajā skaitā Latvijā.
Riska jautājums ir šāds: ir mēģinājumi "iespiest" ES budžetā gan migrantu, gan ES aizsardzības izmaksas, kas savukārt ar "Brexit" naudas iztrūkumu ļauj kādam pamatot, ka Kohēzijas politiku vajadzētu izbeigt, taču tā mums ir svarīgākā.
– Kas notiks ar lauksaimniecībai un pētniecībai plānoto naudu?
– Protams, Lielbritānija bija viens no lielākajiem donoriem, bet gaidāmais mīnuss tomēr tiek pārspīlēts. Aptuveni 10 miljardi eiro gadā šķiet liels cipars, taču, ja salīdzina, Eiropas septiņgades budžets ir vairāk nekā triljons eiro. Cik tad liels ir ES budžets pret dalībvalstu IKP? Mazāk par 1%. Vismaz 40 reižu vairāk paliek Francijas un Vācijas pašu budžetos. Ja Latvijā budžetu stādītu līdzīgi kā ES, pārdalot tikai 1%, tad Latgalē, kas no budžeta pārdales tomēr saņem vairāk, nekā iemaksā, vispār cilvēku vairs nebūtu. Pēc šāda ES budžeta principa Latvijā būs vēl mazāka iespēja strādāt ar attīstības projektiem, struktūrfondiem, attīstīt ekonomiku un ķert rokā Vāciju.
Mums pašlaik ir svarīgi, lai "Brexit" neizmantotu kā atrunu izbeigt Kohēzijas politiku pēc 2020. gada.
Blūza grupa ar zīmīgo nosaukumu “Exiles in Brussels” (“Izsūtītie Briselē”) uzstājas festivālā “Bildes”. No kreisās: Roberts Zīle, Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupas līderis Saijeds Kamals (Lielbritānija), Kārlis Būmeisters jeb Kaža un ECR sabiedrisko attiecību vadītājs Jans Krelina (Čehija).
– Vācijas sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs ir aicinājis līdz 2025. gadam izveidot Eiropas Savienotās Valstis. Vai tas bija Vācijas iekšējas politiskas spēles elements, balsis zvejojot?
– Es teiktu, gan – gan. Septembra vēlēšanās Šulca kungs, tā teikt, dabūja pa kaklu, jo viņu rezultāts vēlēšanās bija ļoti slikts – 20 procenti, zemākais visā pēckara vēsturē. Un viņš nerunāja par ES nākotni. Tad politiskais spiediens lika viņam ņemt rokās šo karogu un partijas kongresā teikt šādu murgu. Tas, protams, noder, lai sakustinātu cilvēku prātus.
– Protams! Bet vai Eiropas Savienoto Valstu projekts reāli ir iespējams?
– To mēs nezinām. Līdzīgas balsis dzird no Francijas. Ko līdzīgu runā Eiropas Komisijas prezidents Junkers. Latvijā jo īpaši ārlietu sektoram būtu jābūt ļoti uzmanīgam, jo tas nav mūsu interesēs – sadalīt Eiropu eiro zonā un ne-eiro zonā! Mūsu ģeopolitiskie partneri ap Baltijas jūru ir poļi, zviedri, dāņi, kuri eiro neieviesīs, viņi negrib.
Otrkārt, tas saskalda arī Višegradas valstis, kas sākotnēji bija vienotas par migrantu kvotām, bet pašlaik divas valstis ir iesūdzētas tiesā. Varētu domāt: kamēr Polija ir sliktā, tikmēr ar Spānijas tiesiskumu, kas ļauj turēt apcietinājumā politiskos pretiniekus, viss ir kārtībā un ne čiku, ne grabu no EK. Mūsu interesēs ir noturēt vienotu Eiropu. Kādā ziņā vienotu? Skaita, apjoma ziņā. Nedarīt ļoti daudz kopīgu lietu, bet neatgrūst valstis, kuras mums ir politiski svarīgas, kaut vai tepat ap Baltijas jūru. Piemēram, Polija ir ļoti svarīga visās drošības, NATO lietās.
– Un noslēgumā... Briselē nu esot blūza grupa, kur jūs spēlējat ģitāru!
– (Smejas) Varu palielīties, ka 80. gadu beigās es ar mūziku pelnīju vairāk nekā pamatdarbā. Bija tāds "Lauku ielas diksilends", kur es pēlēju bandžo. Laikā, kad līderi bija "Sīpoli" un "Līvi", kādā festivālā Liepājā reiz pat dabūjām trešo godalgu! Šad tad uzspēlēju arī vēlākos gados. Briselē sanāca, ka pēc 20 gadu nespēlēšanas "pamodinājām" angļu kolēģi, mūsu grupas līderi Saijedu Kamalu, kurš arī Londonā bija spēlējis. Mūsu frakcijas sabiedrisko attiecību cilvēks Kārlis Būmeisters jeb Kaža ir profesionāls mūziķis. Atradām vēl čehu kolēģi, mūsu grupas sabiedrisko attiecību vadītāju, kurš bija uzaudzis, spēlējot dažādos mūzikas klubos, un sākām spēlēt.
Esam spēlējuši dažādos pasākumos, piemēram, Ziemassvētkos. Šogad novembrī atbraucām uz "Bilžu" festivālu. Kārlis pirmo reizi bija redzams pie bungām. Katrā ziņā bija ļoti patīkami sajust zālē esošo emocijas. Bet tā, protams, ir tikai atpūta.
– Paldies par sarunu! Ceru atkal tikties nākamgad!
