Ogres Vēstures un mākslas muzejā (OVMM) uz tikšanos aicināja mākslas zinātniece, ogrēniete Irēna Bužinska, kura ir izveidojusi saistošu 19. un 20.gadsimta Ziemassvētku apsveikuma atklātņu kolekciju.
Ja mūsdienās jūs saņemtu Ziemassvētku apsveikuma kartiņu, uz kuras attēlots beigts putniņš ar dunci vēderā, kā jūs uztvertu šādu sveicienu? I. Bružinska atklāj, ka 1880. gadā Ziemassvētku apsveikumā tas nebijis nekas neparasts, jo beigts putniņš uz apsveikuma kartiņas nozīmē lielas veiksmes un atdzimšanas vēlējumu nākamajā gadā...
Mākslas zinātniece, ogrēniete Irēna Bužinska izveidojusi saistošu 19. un 20.gadsimta Ziemassvētku apsveikuma atklātņu kolekciju.
Jautāta, cik seno Ziemassvētku un gadu mijas apsveikuma kartiņu ir viņas privātajā kolekcijā, mākslas zinātniece teic, ka viņai galvenais nav šo atklātņu skaits, bet gan tajās ietvertais vēstījums, tāpēc kolekciju lielākoties veido atklātnes ar neparastiem un mūsdienās neizprotamiem simboliem. Svarīgs faktors ir arī to dizains. Klātesošajiem bija iespēja noklausīties aizraujošu I.Bružinskas lekciju "Pakavs, mušmire un vijolītes. Gadumijas apsveikuma kartīšu simbolika un dizains" un skatīt visnotaļ neparastas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas.
Ziediem uz Ziemassvētku atklātnēm ir sava nozīme
I. Bružinska stāsta, ka atklātņu sūtīšana mūsdienu izpratnē – ar pastmarku – ir 19.gadsimta vidū Lielbritānijā izveidojusies tradīcija. "19.gadsimts ir arī visu tipogrāfijas tehniku uzplaukuma laikmets. Ļoti plaši sāka izmantot litogrāfiju – tā ir masu drukāšanai paredzēta metode, parādījās krāsu druka, augstspieduma tehnikas, atklātnēs tika kombinēti foto elementi ar zīmējumiem," skaidro I. Bružinska.
Mūsdienās Ziemassvētku un gadu mijas apsveikuma kartiņas asociējas ar egļu zariem, svecītēm, piesnigušām meža takām, rūķiem, salavečiem, bet kādreiz uz Jaungada apsveikumu kartiņām itin labi iederējās arī pavisam vasarīga noskaņa, piemēram, margrietiņas.
"Ziedu valoda atnāca uz Eiropu no Austrumiem. Turcijā un arī Japānā ir dzirdēts par to, ka ir tā saucamā ziedu valoda. Pasniedzot ziedu pušķi, apsveicējs vai ziedu saņēmējs jau varēja saprast bez vārdiem, ko tad atsevišķi ziedi vai atsevišķu ziedu kombinācijas nozīmē. Bija svarīgi, vai tā roze – vispopulārākais zieds – ir plaukusi, vai tā ir jau ļoti izplaukusi, vai tas ir izplaukušu ziedu pušķis, vai tie ir tikai pumpuri...
Pēc visām šīm ziedu stadijām un viņu kombinācijām cilvēks varēja nolasīt novēlējumu. Tā, piemēram, rozes simbolizē veiksmi, lilijas – majestātiskumu, šķīstumu, neaizmirstulītes – veselību, maijpuķītes – labklājību, prīmulas – laimi, asteres – mīlestību, rudzupuķes – smalkumu, bet margrietiņas ir maiguma, nevainības un uzticīgas mīlestības simbols. Ziemassvētku un gadu mijas pastkartes zinātājiem atklāj daudz ko, jāprot tikai nolasīt," saka lektore.
Piesaista mušmire uz apsveikuma kartiņas
Uz Ziemassvētku apsveikuma kartiņām savulaik gluži ierasts simbols bija arī bezdelīgas, kas simbolizē laika un dzīves tecējuma ātrumu, vai arī varde, kas simbolizēja mieru un garīgumu. Savukārt vabole – dzīves attīstību, kaķis – intuīciju, neatkarību, cūka – pārticību, bagātību un auglību. Četrlapu āboliņš bija īpašas veiksmes simbols, un katra lapiņa atsevišķi apzīmēja ticību, cerību, mīlestību un veiksmi, bet mušmire uz atklātnītes bija pārsteiguma, brīnuma un misticisma simbols.
I. Bružinska stāsta, ka seno Ziemassvētku apsveikuma kartiņu kolekciju viņa sākusi veidot pirms desmit gadiem. "Viss sakās ar fotokartiņām. Pamats bija fotogrāfijas un tehnikas, kas saistītas ar kartiņu izgatavošanu, retušēšanu. Tolaik manās rokās nonāca Ziemassvētku apsveikuma kartiņa ar mušmiri, un tā mani ieinteresēja. Jo vecākas kartiņas, jo vairāk dīvainu lietu tajās var ieraudzīt. Nolēmu uz šīm atklātnēm paraudzīties pētnieciskā veidā, no dizaina viedokļa. Mani galvenokārt interesē nevis tradīcijas, bet izņēmumi no tradīcijas.
Prieks, ka cilvēki pret kartiņām sāk izturēties ar lielāku cieņu, tas vairs nav ārā metamais materiāls. Tiek novērtēts dizains un mākslinieki, kas strādājuši šajā mazajā un it kā necilajā darbības zonā kā pastkarte. Šķiet, kas tur liels, bet tam visam apakšā ir milzīgs darbs. Mums ir ļoti izcili mākslinieki, kas devuši lielu ieguldījumu lietišķajā grafikā," saka I. Bružinska.
Atklātņu sūtīšanas tradīcija pamazām izmirst
Mākslas zinātniece atklāj, ka arī pati diemžēl atklātnes vairs nesūta. "Šī tradīcija pamazām izmirst, un to diemžēl ietekmē finansiālais faktors – pati atklātne ir dārga, un arī pasta pakalpojumi nav lēti. Lai aizsūtītu vienu apsveikuma kartiņu, nepieciešams vismaz eiro, un tāpēc cilvēki aizvien biežāk izvēlas apsveikumus sūtīt elektroniski, lai gan žēl, ka tos faktiski nav iespējams saglabāt nākamajām paaudzēm," atzīst mākslas zinātniece.
Par muzikālo noskaņu pasākuma laikā parūpējās kora "Balsis" dalībnieki Alise Baumane un Rihards Rudovičs.
Dažādu pastkaršu kolekcija ir arī OVMM rīcībā. "Ja jūsu krājumā ir pastkartes, kuras būtu vērtas, lai kļūtu par muzeja eksponātu – nu jau arī padomju laikā izdotās kļūst aizvien retākas, lūgums sazināties ar OVMM darba laikā. Muzejniekiem lieti noderēs arī aploksnes – jo senākas, jo vērtīgākas," saka OVMM direktore Evija Smiltniece.
