"Rīgas Apriņķa Avīzē" jau esam stāstījuši par varas maiņas manevriem Baldones novada domē, kur nu ir jauns priekšsēdētājs, bet nav īstas skaidrības par gluži tuvu nākotni. Jaunā koalīcija, šķiet, ir uz smiltīm celta un ar pirkstu debesīs plānota. Tikai daži fakti.
Jaunievēlētais mērs Raimonds Audzers vēlēšanās Baldonē startēja no apvienotā "Vienotības" un Nacionālās apvienības (NA) saraksta. Ne gads nav pagājis, bet vienotais saraksts sašķēlies, atstājot NA barikāžu otrā pusē. Vēl vairāk – viens no Audzera kunga motīviem kandidēt uz mēra krēslu ir neapmierinātība ar iepriekš virzītā NA pārstāvja Gunta Tamaņa, tātad saraksta partnera, personību. Šamējais būšot slikts. Var jau būt, ka nav eņģelis bet vai tad ļaudis pirms 10 minūtēm autobusa pieturā satikušies?
Tāds pats iemesls arī "Reģionu alianses" pārstāvim Edgaram Brigmanim, kurš apmānīja iedomāto pretinieku un ar elegantu žestu, pretēji solītajam, nobalsoja par nu jau ievēlēto Audzera kungu. Savukārt jau iepriekš no amata gāztais Andrejs Požarnovs ("Gods kalpot mūsu Latvijai") var sildīt pletīzeri un buktēt bikses, jo neoficiāli avoti valodo, ka jaunajā kompānijā viņam varētu tikt būtiskais priekšsēdētāja vietnieka amats attīstības jautājumos.
Putras vārīšanās cēlonis pēc būtības ir tieši tas, ka pirmsvēlēšanu sarakstu, koalīciju, apvienību veidošana notikusi bez Adventes laika vai jebkādām citām pārdomām, argumentiem, loģikas un iespējamo partneru darbu un spēju izvērtējuma. Kaut kas tāds, ko, piedodiet, krievu valodā sauc par davai principu. Kā saka – uztaisīsim, pēc tam jau vērtēsim.
Cita, pārdomas rosinoša, lieta. Medijos izskanējis, ka Eiropas Savienībā varētu aizliegt... kebabus. Tajos esot par daudz fosfātu, kas savukārt izraisot sirds slimības. Lai atceramies šprotu, kūpinātas gaļas, dārzeņu standartizēšanas un citas iespējamas vai realizētas kampaņas. Iezīmējas labi paēdušo Eiropas birokrātu darba stila pamatlīnija, kura, ciniski vērtējot, ir ļoti racionāla, proti, darboties tajos virzienos, kur vieglāk.
Savukārt attiecībā uz, piemēram, citzemju bēgļu migrācijas problēmu risinājumiem vairāk izmantot tādus visos laikos populārus gājienus kā miglas pūšanu acīs un makaronu karināšanu uz ausīm. Tas neprasa ilgākas pārdomas un iedziļināšanos.
Un vēl pēdējais, par ko plašāk varēsiet lasīt intervijā ar titulēto skeletona meistaru siguldieti Martinu Dukuru. Vaicāts par latvieša identitātes iezīmēm, daudzas valstis, tautas un kultūras redzējušais sportists teic, ka latvietis ilgi iešūpojas. Bet, ja tam ir bijis gan laiks, gan iespējas, tad, darbus uzsākot, tautietis vairs nebūs apturams. Savukārt gala produkts būšot ar glanci.
Vecā gada pēdējās un jaunā gada pirmajās dienās bieži ironizē par jaunās dzīves sākšanas modeļiem, no kuriem lauvas tiesa neizdodas. Iespējams, tas tādēļ, ka nav bijis Adventes laika pārdomu stingrā pamata. Nav bijusi iešūpošanās, kam decembra sākums ir pats īstākais brīdis.
06.12.2017 10:44
Dzintris Kolāts. Iešūpošanās laiks
Autors Dzintris Kolāts, “Rīgas Apriņķa Avīzes” redaktorsAdventes laiks rosina uz pārdomām arī tos cilvēkus, kuri sevi nevar uzskatīt par ticīgiem šā vārda tiešā nozīmē. Tur komentāra autors noteikti pieskaitītu arī sevi. Tumšie, garie vakari, patīkams (gan padārgs) siltums istabā, kad var raudzīties ārā pa logu un pārdomāt iepriekšējās nedēļas notikumus... pat ne tik daudz notikumus, kā no tiem izrietošos secinājumus.