Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš ir ne tikai uzņēmumu "Tesla" (ražo elektriskos automobiļus) un "Solar City" (izgatavo saules enerģijas kolektorus) vadītājs. Viņš dibinājis un ir ģenerāldirektors arī uzņēmumā "Space X", kas rada un izmēģina kosmosa kuģus un kura plānos ietilpst cilvēku kolonijas izveidošana uz Marsa. Turklāt pirmais ceļojums uz Marsu plānots pavisam drīz – 2022. gadā.

Uz jautājumu, kāpēc tas vajadzīgs, izgudrotājs atbildējis ar pretjautājumu: kāda vispār ir cilvēka dzīves jēga? Masks par savu dzīves jēgu uzskata cilvēka nogādāšanu starp zvaigznēm.

Un ne tikai. Viņaprāt, ideālajā nākotnē cilvēcei vajadzētu pilnībā pāriet uz atjaunojamo enerģijas resursu lietošanu un sasniegt jebkuru vietu uz zemeslodes ne ilgāk kā stundas laikā, piemēram, izmantojot vakuuma tuneļa ātrvilcienus vai lidaparātus, kas izšaujas ārpus Zemes atmosfēras. Uz šo tehnoloģiju fona mūslaiku lidmašīnas šķitīs kā lēni gliemeži. Turklāt nākotnē aizvien vairāk darbu spēs paveikt roboti jeb mākslīgais intelekts.

Paklausoties, ko saka tādi cilvēki kā Īlons Masks, pārsteidzošo faktu gūzma gribot negribot liek aizdomāties, kā mēs katrs iztēlojamies cilvēces nākotni un ko no tās sagaidām.

Attieksme pret tehnoloģijām cilvēkiem ir visdažādākā. Citi gatavi pat naktīm stāvēt rindā pie veikala, lai savā īpašumā iegūtu kādu tehnoloģiju pasaules jaunumu, piemēram, jaunāko iPhone, savukārt citi straujajā tehnoloģiju attīstībā saskata draudus un attālināšanos no visa dabiskā.

Pie šodienas ierīcēm esam vairāk vai mazāk pieraduši, taču to, kādas būs nākotnes tehnoloģijas, varam tikai nojaust. Viss jaunais sākumā šķiet aizdomīgs. Vai tad ne mazums filmu redzēts, kur roboti iznīcina cilvēkus! Taču zinātnieki mierina, ka saprogrammētas sistēmas nekad nespēs pilnībā aizstāt cilvēkus un tos neapdraudēs.

Kādā Latvijas Radio diskusijā par mākslīgo intelektu kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs norādīja, ka cilvēku no robota atšķir tas, ka cilvēks visam piešķir nozīmi, kas balstīta personīgajā pieredzē, ķermeniskajās sajūtās un sociālajā mijiedarbībā. Saprogrammētas sistēmas nekad to nespēs.

Manuprāt, viens konkrēts piemērs, kas to labi ilustrē, ir "Google", kas ar savā rīcībā esošajiem miljardiem nav spējis radīt tādu tulkošanas programmatūru, kas spētu aizstāt tulkotājus cilvēkus. Bieži vien valodnieki, izsakoties par nekvalitatīvu tulkojumu, savā starpā pat joko: "Tas ir gandrīz kā ar "Google" tulkotāju tulkots!"

Taču kopumā nav noliedzama tehnoloģiju pozitīvā ietekme uz mūsu ikdienu. Tās spēj ātri paveikt darbības, kas cilvēkiem prasītu krietni ilgāku laiku, savukārt mēs tikmēr varam padarīt kaut ko citu, svarīgāku. Salīdzinājumam: kāpēc rēķināt galvā, ja to var izdarīt kalkulators?

Ir skaidrs, ka nākotnē cilvēki vēl vairāk izmantos dažādas tehnoloģijas, arī tādas, par kurām šobrīd šķiet – tas nav iespējams. Nav lielas jēgas šim procesam pretoties, labāk laikus sākt gatavoties, paturot prātā, ka svarīgākais tomēr ir nevis tehnoloģijas, bet cilvēks. Vai tehnoloģijas nāks mums par labu vai kaitēs – tas ir mūsu pašu rokās.