Latviešu gadskārtā Mārtiņi iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Gadskārtu svētku dienas vienmēr svinētas ciešā sasaistē ar zemkopju darbu secību, kuru nosaka attiecīgā gadalaika dabas apstākļi.
Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu, kā arī veļu laika nobeigumu. Mārtiņi noslēdz garu un aktīvu darba posmu līdz brīdim, kad zeme tiek sagatavota ziemai. Šogad pirmais sniegs jau ir zemi klājis, tādējādi pati daba jau aicināt aicina sagaidīt jauno gadalaiku. Mārtiņos pēc vasaras atsākas maskotie gājieni no sētas uz sētu, tādējādi veicinot auglību un veiksmi.
Turaidā, Mārtiņdienas svētkos aizdedzot uguni, kopīgi tiks izdzīvotas senās tradīcijas, kurās galvenie akcenti būs: Zemes mātes daudzinājums, Mārtiņa gaiļa zupa vārīšana un nogaršošana, tikšanās ar maskotajiem Mārtiņbērniem – čigāniem, rudens velšu izsole (līdzi jāņem kāds naudas gabals!), Mārtiņdziesmas, rotaļas un danči.
Svētku dalībnieki – gan mazi, gan lieli – aicināti veidot maskas vai pārģērbties citādos tēlos un kopā ar ģimeni svinēt ziemas iestāšanos Turaidā!
08.11.2017 12:46
Kopjot senās tradīcijas – Mārtiņdiena Turaidā
Autors Anda Skuja, Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Nauris Dainis, Turaidas muzejrezervāts
Verot vārtus ziemai, sestdien, 11. novembrī plkst. 14.30 Turaidas muzejrezervāts kopā ar Siguldas folkloras kopu "Senleja" aicina svinēt senos gadskārtu svētkus – Mārtiņdienu.