18. novembris un 15. maijs
Manuprāt, viena no darba stiprajām pusēm ir tā, ka pētnieki nav mēģinājuši izteikt nepārsūdzamus spriedumus, un, ja kāda ar t.s. Ulmaņlaikiem saistīta tēma joprojām var tikt tulkota dažādi, viņi nav vairījušies to tā arī parādīt.
Piemēram: "Bieži vien tiek minēts, ka apvērsums neizraisīja nekādus protestus, un tas liecināja par Latvijas sabiedrības politisko pasivitāti un vienaldzību pret parlamentārās iekārtas likteni. Nav pamata arī neticēt, ka daudzi notikušo apsveica. Tomēr arī norādīts, ka Latvijas sabiedrības politiskā aktivitāte bija augsta: četrās Saeimas vēlēšanās bija piedalījušies no 75 līdz 82% balsstiesīgo valsts iedzīvotāju. Tāpēc ir problemātiski apgalvot, ka tautas vairākums bija neapmierināts ar parlamentāro iekārtu. Tomēr, kā raksta trimdas vēsturnieks E. Dunsdorfs, 4. Saeimas vēlēšanās vēlētāju vairākums bija balsojis par partijām, kuras būtu plānojušas sašaurināt Saeimas kompetenci vai likvidēt to." (65. lpp.)
Iespējams, ka šāds "no vienas puses – no otras puses" var kaitināt to lasītāju, kurš vēlas "skaidras atbildes", tomēr, manuprāt, mēs kā nācija esam (vai – vajadzētu būt) pietiekami nobriedusi, lai akceptētu, ka ne vienmēr viennozīmīgi spriedumi par vēsturi ir iespējami.
Politiķi – mācieties!
Pārcilājot prātā aizvadītajā mēnesī izlasīto dabaszinātnēm veltīto informāciju, jāatzīmē zoologu grupas pētījums par kādas pie Sicīlijas krastiem mītošas gliemju sugas Cratena peregrina ēšanas paradumiem. Notiesājamais objekts – vietējā polipu suga Eudendrium racemosum. Loģiski liktos, ka gliemis metas virsū polipam, bet – nekā nebija. Izrādās, gliemji cenšas pagaidīt, lai polips pats kaut ko nomedī un sāk sagremot, un tikai tad dodas polipu apēst.
Ļoti prātīgi – uzreiz papildu uzturdeva! Šo vajadzētu priekšvēlēšanu periodā likt aiz auss – lai viena sīkpartija vispirms apēd (vai apvienojas) ar otru sīkpartiju, un tad šo dubulto struktūru pārņemt ir daudz pragmatiskāk.
Ja nopietni, var tikai apbrīnot, cik plastiska un iekšēji loģiska ir dabas pasaule, jo paši zinātnieki, kā viegli var iedomāties, novēroto skaidro citādi. Proti, ja gliemis savu izsalkumu apmierinātu, apēdot neēdušus polipus, viņam to būtu jānotiesā vairāk, kas savukārt varētu apdraudēt polipu vietējo populāciju. Savukārt aprakstītais gliemja barošanās modelis ļauj nelāgu galu ņemt mazākam skaitam polipu.
Nedaudz rudens melanholijas...
Amizanti, bet joprojām par kaut kādu intrigu Latvijas iekšpolitikā gādā vien partija, kas varētu neiekļūt nākamajā Saeimā, – "Vienotība". Kad nu Solvitas Āboltiņas nākotnes gaitas bija simt un vienu reizi pārspriestas, vēl nesen valdošā partija servēja jaunu ēsmu – kurš būs nākamais ekonomikas ministrs.
Savukārt pārējie politiskās skatuves dalībnieki, piedodiet, garlaiko. Ar lielu ambīciju sevi pieteikusī partija "Kustība "Par!"" publiskajā telpā dzirdama nebija. Jaunās Konservatīvās partijas solītā ikmēneša "tautas sapulce" oktobrī izpalika. "Zaļajiem zemniekiem" un "nacionāļiem" acīmredzot viss kārtībā un nav nepieciešamības pievērst sev uzmanību.
Īsi sakot, lai gan ir mundri ļaudis, kuri apgalvo, ka gaisā jau esot priekšvēlēšanu gaisotne, es tādu sajutis neesmu.
07.11.2017 07:44
Māris Zanders. Interesantais notiek ārpus politikas
Autors Māris Zanders, speciāli "Kodolam"
arhīvs
Iespējams, valsts simtgades iespaidā Latvijas informatīvajā telpā jaunu pētījumu un apceru parādīšanās intensitāte pēdējo mēnešu laikā palielinās. Viens no vērā ņemamiem "jaunpienācējiem" aizvadītajā mēnesī – Latvijas vēsturnieku kolektīvais darbs "15. maija Latvija".