Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pāris vienkāršu, bet pārdomātu "triku" ļaus ikdienas ēdienkarti paplašināt, turklāt mācot par šo izvēli uzņemties atbildību arī pašam bērnam.

Ēšanas paradumi veidojas bērnībā

Tas, cik veselīgi, cik daudz vai cik dažādi ēdīsim kā pieaugušie, lielā mērā ir atkarīgs no mūsu ēšanas uzvedības bērnībā. Ir svarīgi, lai bērnam ir iespēja arī pašam sekot līdzi savai ēšanai – piedaloties ēdiena izvēles procesā, bērnam veidojas izjūta, ka viņš var regulēt savus ēšanas ieradumus, nevis tiek spiests apēst to, ko uz viņa šķīvja ir salikuši citi.

Pašam sava pusdienu šķīvja sakārtošana

Pašam sava pusdienu šķīvja veidošana viennozīmīgi ir uzskatāma par pozitīvu risinājumu, jo tā ir iespēja izvēlēties ēdienu, kas bērnam garšo. Šajā aspektā gan jārūpējas, lai piedāvātās iespējas būtu veselīgas. Izvēle pati par sevi ir pozitīvs faktors, jo tā bērns tiek mudināts uzņemties atbildību par saviem ēšanas ieradumiem. Tas savukārt veicina pašnoteikšanās un pašefektivitātes izjūtu.

Izvēles iespējas ir arī viens no faktoriem, kas stimulē radošumu, jo bērns uz sava šķīvja var izveidot tādas krāsu un garšu kombinācijas, kuras ir jaunas, oriģinālas un iepriekš nebijušas. Visbeidzot – vienmēr ir bērni, tā saucamie "neēdāji", kuri ēd maz un/vai tikai specifiskus pārtikas produktus. Iesaistīšanās ēdiena gatavošanā vai produktu izvietošanā uz šķīvja paaugstina bērnu gatavību pašiem nobaudīt sevis sagatavoto ēdienu.

Bērni dod priekšroku "nesajauktiem" produktiem

Pirmsskolas vecuma bērni dod priekšroku "nesajauktiem" produktiem. Bieži vien bērni var atteikties, piemēram, no salātiem, bet ļoti labprāt ēst katru sastāvdaļu atsevišķi. Un iespēja pašam kombinēt sava šķīvja saturu ļauj nesajaukt ēdamās lietas, izslēdzot situāciju, kad bērns atsakās ēst, piemēram, salātus, jo to saturā ir kaut tikai viens, bet produkts, kas bērnam negaršo.

Šāds ēšanas veids pozitīvi veicina bērna iespējas izzināt garšas, tās savstarpēji salīdzināt – saprast, kas garšo un kas ne pārāk. Visi šie faktori ir svarīgi, lai veidotos apzināta ēšana, kas nozīmē, ka indivīds ir klātesošs savā ēšanas procesā. Tas būtiski ietekmēs arī veselīgas ēšanas ieradumus nākotnē. Ne velti speciālisti uzsver, ka nevajadzētu ēst, lasot grāmatu, sērfojot internetā vai skatoties televīziju. Šādā situācijā cilvēks, īpaši bērni, uzmanību fokusē uz jebko citu, tikai ne uz ēšanas procesu un nemaz nepamana to, ko un cik daudz viņš apēd.

Nedrīkst bērnu spiest izēst visu šķīvja saturu

Bērniem ir ne tikai svarīgi, kā ēdiens garšo, bet arī kā izskatās. Tieši tāpēc bērniem piemēroti būs krāsaini, vizuāli pievilcīgi pārtikas produkti. Arī uz šķīvja no pārtikas produktiem izveidoti attēli vai cita radoša pieeja paaugstina iespējamību, ka konkrētais produkts tiks apēsts.

Nekādā gadījumā nedrīkst bērnu spiest apēst visu šķīvja saturu. Bērnam ir svarīgi iepazīt savas izjūtas, saprast, kurā brīdī veidojas sāta sajūta, vienlaicīgi izjūtot pozitīvas emocijas saistībā ar ēšanu. Pretējā gadījumā var paaugstināties dažādu ēšanas traucējumu risks nākotnē.