Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Zivju produkti – neaizstājams uzturvielu avots

Zivis ir tik vērtīgs uzturvielu avots, ka speciālisti aicina – pat tiem, kam zivis īsti negaršo, reizēm vajadzētu ļauties eksperimentiem un izmēģināt kādu jaunu zivju ēdienu, jo zivis ir ļoti dažādas un kaut ko sev tīkamu var atrast katrs. Tās var cept, sautēt, vārīt, grilēt, marinēt, kūpināt vai pat pasniegt svaigā veidā, papildinot ar dažādām garšvielām. Zivis un zivju produkti satur vērtīgās omega-3 taukskābes, neaizvietojamās aminoskābes, daudz vitamīnu un minerālvielu. Ēdot zivju produktus, var uzņemt D, PP, A un B grupas vitamīnus, fosforu, jodu, cinku, kalciju, magniju, kāliju, nātriju un citus mikroelementus.

Zivis klasiski pieņemts dalīt trīs grupās, vadoties pēc tauku daudzuma šo zivju sastāvā. Zivs treknums būs atkarīgs no dažādiem faktoriem – sugas, barības, vecuma, lieluma un dzīves cikla perioda (piemēram, nārstošanas laikā treknums atšķirsies no citiem gada laikiem). Liesās zivis satur līdz 2% tauku, piemēram, heks, vēdzele, menca, pikša, līdaka, asaris, reņģe un citas. Par vidēji treknām uzskata zivis, kas satur 2 līdz 8% tauku, piemēram, karpas, foreles, lašus, butes. Treknās zivis satur no 8 līdz 15% tauku, par tādām uzskata paltusus, skumbrijas, siļķes, nēģus un citas. Īpaši treknās zivis var saturēt līdz pat 28% tauku – tāds, piemēram, ir zutis, sviesta zivs un vīķe.

Tiem, kuri domā par savu figūru, jāatceras, ka ir zinātniski pierādīts – zivju tauki organismam ir ļoti nepieciešami un noderīgi. Tie nodrošina ķermeņa un prāta veiksmīgu funkcionēšanu, tāpēc, pat ja ievērojat diētu, treknās zivis ēdienkartē vajag iekļaut.

Kā nopirkt svaigas zivis?

Zivis satur polinepiesātinātās omega-3 taukskābes un tās, ilgstoši atrodoties skābekļa ietekmē, var radīt rūgtu piegaršu, tādēļ ir svarīgi iegādāties un gatavot tiešām svaigas zivis. Tādas vislabāk iegādāties tirgū, lielveikalos, specializētajos veikalos vai pie pazīstamiem zvejniekiem, par kuru produkcijas izcelsmi varat būt pilnīgi pārliecināti. Lai nopirktu svaigas zivis, jāievēro pieci padomi:

1) Ieskatieties zivij acīs! Svaigai, nesen nozvejotai zivij acis būs skaidras un dzidras. Ja acis ir blāvas, duļķainas vai atslāņojušās, to labāk nepirkt.
2) Izpētiet zivs žaunas! Svaigu zivju žaunām jābūt rozā krāsā un cieši jāpiegulst zivs liemenim. Nepērciet zivis, kuru žaunas ir pelēkas, brūnas vai pat zaļganas. Šī iemesla dēļ labāk iegādāties zivis ar galvu, jo tā var pārliecināties, ka nopirksiet svaigu produkciju.
3) Apskatiet zivs nokrāsu! Zivs liemenim jābūt dabiskā nokrāsā, bez zivju sugai neraksturīgiem plankumiem vai rūsas krāsas pleķiem. Ja zivs krāsa ir mainījusies, tā vairs nav svaiga.
4) Pārbaudiet tvirtumu! Svaigas zivs liemenis ir tvirts. Ja iespiežot uz liemeņa veidojas iedobe, liemenis ir mīksts vai irdens, zivi pirkt nevajag!
5) Pasmaržojiet zivi! Kvalitatīvas, svaigas zivis smaržo pēc ūdens, jūras, sāļuma, dažu sugu zivīm var sajust pat svaigu gurķu aromātu. Ja zivs aromāts ir ļoti intensīvs, sajūtat smaržu, kas atgādina purva rāvu vai pat amonjaku, labāk zivi nepirkt.

Sevišķi uzmanīgi jāizvēlas tās zivis, kas nav raksturīgas konkrētajai nozvejas sezonai vai kuru cena samazināta derīguma termiņa dēļ. Atcerieties – tirdzniecības vietās ir jābūt redzamai informācijai gan par zivju nozvejas reģionu, gan par to, vai zivs zvejota dabiskos ūdeņos vai audzēta zivju fermā. Fermās audzētām zivīm jānorāda arī audzēšanas veids – zivs augusi atvērtos ūdeņos vai slēgtās ūdenstilpnēs. Plēsīgajām zivīm, piemēram, haizivīm, zobenzivīm u.c. jānorāda veids, kādā zivs noķerta. Pērkot nezināmas izcelsmes zivis vai tādas, par kuru ieguves veidu tirgotājs nevar sniegt pilnvērtīgu informāciju, jūs riskējat ne vien atbalstīt malu zvejniecību, bet arī celt galdā nepārbaudītu produktu, kas var saturēt veselībai kaitīgas vielas.

Kā izvēlēties saldētās zivis?

Protams, svaigas zivis ir labākā izvēle, lai pagatavotu pilnvērtīgu un veselīgu maltīti, tomēr ne vienmēr būs iespēja nopirkt tiešām kvalitatīvas un augstvērtīgas svaigās zivis, tāpēc laiku pa laikam var izmantot saldēto produkciju, kas, tāpat kā svaigie produkti, satur omega-3 taukskābes, D vitamīnu, jodu, cinku un citus mikroelementus.

Pērkot saldētu zivi, svarīgi apskatīt zivs glazūru – ledus kārtiņu, kas klāj zivi. Tai jābūt vienmērīgai, aptuveni 2 mm biezai. Ir pieņemts, ka glazūra var veidot aptuveni 5% no kopējā zivs svara. Ja ledus kārtiņa ap zivi ir ieplaisājusi, nav caurspīdīga, zem tās redzami plankumi, tas nozīmē, ka saldētā produkcija nav pareizi uzglabāta, iespējams, tā atkususi un sasaldēta vairākas reizes. Par nepareizu uzglabāšanu var liecināt arī nedabiska zivs poza – ja zivs ir salocījusies, sadauzīta, labāk izvēlēties citu alternatīvu. Saldētas zivs svaram vajadzētu būt aptuveni tādam pašam kā svaigas zivs svaram. Ja, paņemot saldētu zivi rokās, rodas sajūta, ka tā ir ļoti viegla, zivs varbūt saldēta vairākkārt un zaudējusi savas vērtīgās īpašības. Ja izvēlaties iegādāties fasētas saldētās zivis, uzmanīgi izpētiet iepakojumu. Labām saldētajām zivīm nevajadzētu saturēt nesaprotamas piedevas vai e-vielas.

Zivju pārstrādes produkti un "zivju pirkstiņi"

Brīžos, kad gatavošanai mājās īsti laika neatliek, ēdienkartē var iekļaut dažādus zivju pārstrādes produktus – ražotāji plašā sortimentā piedāvā gan zivju konservus, gan sālītas, kūpinātas un marinētas zivis, gan tā dēvētos "zivju pirkstiņus", ko var izmantot kā ātri pagatavojamu silto ēdienu un kurus īpaši iecienījuši bērni. Izvēloties zivju pārstrādes produktus, jāņem vērā, ka tiem būs pievienots diezgan daudz sāls, tāpēc jāapdomā, kādas piedevas gatavot, lai maltīte kopumā nebūtu pārāk sāļa.

Pērkot tā dēvētos "zivju pirkstiņus", jāizvērtē to sastāvs. Kvalitatīvu "zivju pirkstiņu" sastāvā jābūt aptuveni 50–60% zivs filejas, pārējo šī produkta masu klasiski veido panējums, milti un ciete, tomēr piedāvājumā var atrast arī tādas preces, kam zivju saturs nepārsniedz 20%. Kvalitatīviem "zivju pirkstiņiem" uz iepakojuma parasti norādīts "Premium", zivs fileja tajos sakapāta gabaliņos, nevis samalta. Tāpat uz augstvērtīgu"zivju pirkstiņu" iepakojuma būs norādīts, ka produkts satur zivs fileju. Ja uz iepakojuma nav atrodams, kura zivs daļa izmantota "zivju pirkstiņu" pagatavošanai, pastāv liels risks, ka šajā produktā samalti zivju atgriezumi vai nevērtīgākās zivju daļas, tāpēc tādus "zivju pirkstiņus" labāk neizvēlēties.

Kvalitatīviem "zivju pirkstiņiem" uz iepakojuma būs norādīts, kurā okeānā vai jūrā nozvejotas zivis, tāpat jābūt detalizēti atšifrētam pievienoto garšvielu sarakstam. Tajā visdrīzāk atradīsiet arī tā dēvētās e-vielas, tomēr ir vērts izpētīt, kādas tieši e-vielas ir pievienotas produktam, jo ir ražotāji, kas "zivju pirkstiņus" ražo bez E621 un citām nevēlamām piedevām. Vērtīga, dabiska un veselīga garšviela, ko reizumis var atrast labu "zivju pirkstiņu" sastāvā, ir kurkuma.

Tā kā "zivju pirkstiņi" satur daudz miltu un cietes, tos labāk ēst kopā ar dārzeņiem, nevis rīsiem vai kartupeļiem. Lai cepšanas laikā "zivju pirkstiņi" pārmērīgi nepiesūktos ar eļļu, tos var gatavot cepeškrāsnī uz cepampapīra.

Pērkot marinētu vai sālītu zivju produkciju, ir jānovērtē sāls saturs, pievienotās pārtikas piedevas un konservanti, kā arī produkta ārējais izskats. Ja produkts ir zaudējis formu, ir irdens un ieguvis dzeltenīgu nokrāsu, tad labāk izvēlēties ko citu. Dzeltenīgā nokrāsa norāda, ka zivīs esošajiem taukiem sācies oksidācijas process – īpaši tas attiecas uz treknajām zivīm, piemēram, siļķēm.