Arī Pierīgā jau ir klāt rudens salnas, bet nule aizvadītā vasara paliks atmiņā ar savu, sacīsim, savdabību. Jau tuvāk rudenim tās bija nepieredzēti intensīvas lietusgāzes, kas Pierīgai gan neatnesa tik lielu postu kā Latgalei, tomēr secen negāja.
Lai arī bija maz sausu un saulainu dienu, taču bija reizes, kad dienā "krita" gaisa temperatūras rekordi, bija arī tā sauktās tropu naktis, kad gaisa temperatūra saglabājās augstāka par plus 20 grādiem. Tādu nakšu, kā sola meteoroloģijas speciālisti, nākamajās vasarās varot būt arvien vairāk. Kā iemeslu viņi min pārlieku oglekļa dioksīda nokļūšanu vidē.
Tikmēr Latvijas vides politikas veidotāji, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti, kuri gatavojas starptautiskai konferencei par klimata pārmaiņām, kas Rīgā notiks jau oktobra beigās, pagājušajā nedēļā preses brokastīs atgādināja, ka mēs esam pirmā paaudze, kas var kaut ko darīt, lai Latvija vārda tiešā nozīmē nepārvērstos par "zaļu" valsti, kurā nebūs ziemas, vasara kļūs par pusotru mēnesi garāka nekā pašlaik, bet četri gadalaiki būs tikai atmiņas.
Ja dzīve ritēs savu gaitu kā līdz šim, tad pārmaiņas visās dzīves jomās – lauksaimniecībā, enerģētikā, veselības aizsardzībā un arī, piemēram, civilajā aizsardzībā (jo būs jārēķinās ar arvien lielākiem plūdu draudiem pat vietās, kur to varbūtība bija visai maza) – ir nenovēršamas.
Izrādās, ka 2015. gadā Latvija radīja 11 319 390 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta. Lielākā daļa jeb 34,2 procenti nāca no enerģētikas iekārtām – publiskajām katlumājām un koģenerācijas iekārtām –, bet 25,5 procenti – no transporta, tajā skaitā vieglajām automašīnām.
Protams, oglekļa dioksīds rodas, gan aizdedzinot cigareti, gan nosvilinot kūlu iepriekšējā vasarā nenopļautā pļaviņā, taču vairāk tomēr, ikdienā lietojot mašīnu, ar ko no Pierīgas guļamrajoniem var nokļūt darbavietā Rīgā. Un tā jau ir joma, kur katrs varam ieviest pārmaiņas, domājot par pasauli, kurā dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Ja nav citu iespēju, varbūt ir jēga apsvērt, vai mašīnā braucam vienatnē vai četratā.
Jau nākamais lielās spēles līmenis būtu auto izvēle. Pašlaik izskatās, ka Latvijas auto tirgus piepildās ar dīzeļdzinēju auto, no kuriem pamazām sāk atbrīvoties Vācijas iedzīvotāji. Iespējams, to izplūdes gāzes vēl gadiem piesmirdinās Latvijas autoceļus, bet, kas notiks tad, ja valdība, aizbildinoties ar Eiropas prasībām, koriģēs nodokļu politiku, lai cīnītos pret oglekļa dioksīda nonākšanu dabā? Tā gan jau būs politika, kas, kā zināms, ir kompromisu māksla.
pixabay.com
Parunāšanās par laikapstākļiem, no vienas puses, ir labākais veids, kā uzturēt sarunu, kad citu tematu nevar atrast. No otras puses – ticam tam vai ne –, pēdējās desmitgadēs mums ir jāsaskaras ar klimata pārmaiņām, ko izraisa globālā sasilšana.