Bet pēc izrādes nesteidzieties uzreiz prom. Vēl kādu mirkli pastaigājiet pa šaurajām, romantiskajām un mazliet noslēpumainajām Vecrīgas ieliņām, izbaudiet tur apkārt skanošo mūziku. Ir jau mazliet "balagāns", kad no katra stūra skan kas cits. Un viens nebūt nebūsi, piektdienas vakarā Vecrīga zum kā bišu spiets.
Vienalga – pa retam jau to var, un dīvainākais, ka tas netraucē. Man patīk staigāt pa naksnīgo Vecrīgu un baudīt šauro, noslēpumaino ieliņu laternu un kanālu gaismu spēles.
Pildītas kabaču laiviņas
Klāt kabaču laiks, un beidzot arī es no sirds varu ieteikt kādu ēdienu recepti (nu, ja neskaita skābputru, kas daudziem maniem draugiem šķiet ļoti dīvains paēdiens) – ar malto gaļu un tomātiem pildītas kabaču laiviņas! Mmmm! Mans mīļākais rudens laika ēdiens!
Jums vajadzēs kabačus, maltu gaļu (pēc izvēles), sieru (Holandes vai Krievijas – tādu, kas smuki kūst), papriku, tomātus, sīpolus, ķiplokus, sāls, piparus, zaļumus (pēc izvēles).
Ja kabači nav lieli un miziņa tiem mīksta, tos nevajag mizot, bet, ja miza cieta, tad gan labāk to nomizot. Kabaci pārgriež uz pusēm un izņem sēkliņas.
Sagatavo pildījumu: smalki sagriež papriku, tomātu, sīpolus, zaļumus un piespiež klāt ķiplokus. Visu sajauc kopā ar malto gaļu, pievieno sāli un piparus pēc garšas. Masu pilda kabaču pusītēs un liek cepties cepeškrāsnī 200–220 grādos uz 30–40 min. Pārber ar sieru un dažas minūtes pacep, līdz siers izkūst. Gatavs! Labu apetīti!
P.S. Visu sastāvdaļu daudzums atkarīgs no vēlamās konsistences, kabaču lieluma un ēdāju skaita. Ja vēlas sulīgāku, pievieno vairāk tomātu un paprikas, ja gaļīgāku un sātīgāku, tad mazāk. Pēc patikas var pievienot arī vārītus rīsus.
Ja kabaci nemizo, tas stingrāk tur savu formu un neveras vaļā. Ēdot gatavā kabača mīkstums no miziņas ļoti viegli nāk nost.