Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists: "Par pārmērīga mitruma ietekmi uz kartupeli liecina palielinātas elpošanas atveres – lenticellas, kuras saskatāmas ar neapbruņotu aci. Tās ir kā balti punktiņi vai nelieli, it kā nedaudz pūkaini, plankumiņi. No tiem nav jābaidās, jo, nonākot normālos apstākļos un apžūstot, bumbuļu kvalitāte netiek ietekmēta. Taču pastāv risks, ka caur šīm atverēm bumbulī var iekļūt bakteriālo puvju ierosinātāji, un tie vienkārši sapūs, inficējot arī veselos."
Kā rīkoties, lai sekmīgāk novāktu kartupeļus?
Izvēlas laukus vai to daļas, kuri ātrāk apžūst, un ir iespējams uzsākt vākšanu.
Paredz vietu iepriekšējai apžāvēšanai pirms bumbuļu novietošanas pastāvīgai glabāšanai. Ja pastāv risks attīstīties bakteriālajām puvēm, tad jāatceras, ka kartupeļus nedrīkst žāvēt ar siltu gaisu +15 līdz +200oC, jo tas var izraisīt ļoti strauju bakteriālo puvju tālāko izplatību. Ventilācijai jāizmanto +12 līdz +13oC, tātad vēss gaiss. Saglabājoties siltam laikam, ar āra gaisu var ventilēt tikai veselos bumbuļus. Riskam pakļautie jāventilē tikai ar iepriekš nedaudz atdzesētu gaisu, lai samazinātu gaisa mitrumu.
Kad žāvēšana ir pilnībā pabeigta, jāveic kartupeļu papildu šķirošana pirms ievietošanas noliktavā glabāšanai.
Ja augsnes mehāniskā sastāva dēļ bumbuļi ievērojami aplipuši ar augsnes daļiņām, noderēs šķirošanas galds ar birstēm, jo īpaši tad, ja kartupeļos izplatīts melnais kraupis vai rizoktonija, kas ietekmē bumbuļu vizuālo izskatu.
Saglabājoties sausam laika, ja platības to ļauj, var veikt apžāvēšanu uz lauka, izmantojot kartupeļu racējus vai kombainam nolaižot lejā transportieri un noberot kartupeļu bumbuļus uz novāktām vagu vietām.
No laukiem, kur kartupeļu bumbuļi ilgstoši bijuši ūdeni vai pārmērīgā mitrumā, nevajadzētu atlasīt stādāmo materiālu.