Bet ne jau pozitīvo ziņu dēļ šo rakstu (kaut tās arī priecē). Par Latvijas veltēm un ražojumiem dzird runājam arvien biežāk. Draugu un ģimenes sarunās viens otram stāstām, pie kuras tantiņas tirgū vislabākie kartupeļi un tomāti, pie kura zemnieka vislabākās vistas dabūjamas. Goda lieta ir viesību galdā likt vietējo mājražotāju vai pašas saimnieces gatavotās desas un kūpinājumus.
Biežākie jautājumi: kur pirkt labāko gaļu? Kur tu pērc pienu? Un biežākās atbildes: tepat no zemnieka. No mammas siltumnīcas. No sava dārziņa. Vietējā tirdziņā.
Tāpat jau ierasts, ka veikalā izvēlamies Latvijā ražotu produkciju. Visbiežāk groziņā ieliekam vietējo, nevis beļģu vai vācu šokolādi. Pati pērku un lietoju tikai vietējo ražotāju pārtiku. Zinu, ka manu draugu lokā ģimenes dara tieši tāpat. Un ikdienas iepirkumiem izvēlas vietējā uzņēmēja izveidotu veikalu, kur produkcija ir mazliet dārgāka nekā kaimiņzemju uzņēmumu lielveikalos. Jo jāatbalsta vietējais.
Pagājušajā nedēļā notika pārtikas izstāde "Riga Food 2017". Ļaudis uz to lielākoties devās aplūkot vietējo uzņēmēju piedāvājumu, meklēja un degustēja jaunumus, skaidroja cenas un vietas, kur jaunos produktus varēs iegādāties. Interese par novadu stendiem bija tiešām liela.
Acīmredzot apnikuši mums tie E burtu uzskaitījumi uz skaisti noformētiem ārzemju jogurtu iepakojumiem un gluži vai beztermiņa piena pakām. Vairāk uzticamies saviem tautiešiem – sak', savējais jau neko sliktu savējiem nevēlēs. Tātad novērtējam, ka esam līmenī.
Vēl biežāk nekā bildes par haosu Rīgas ielās sociālajos tīklos redzami šobrīd aktuālo dabas velšu attēli. Cilvēki lepojas ar sēņu kalniem un brūkleņu spaiņiem. Un parasti šīm bildēm ir vairāk komentāru nekā jau apnikušajai tēmai par ielu remontiem. Tas labi, jo nozīmē, ka pozitīvās ziņas mūs uzrunā vairāk.