Tie, kas bija devušies no Rīgas prom dienu iepriekš, palaida garām iespēju Rīgā noskatīties vienu no šā gada labākajām teātra izrādēm, "Spēlmaņu nakts" nominanti, Liepājas teātra izrādi "Precības". Tātad svarīgi arī mākslas norisēs trāpīt pareizajā laikā un vietā, jo šovasar visā Latvijā ir tik daudz notikumu. Šoreiz par tiem, ko nevajadzētu nokavēt, bet, lai tā nenotiktu, ir jāpacenšas.
"Maija Tabaka un Rietumberlīne" –
tikai līdz 20. augustam izstāžu zālē "Arsenāls" redzama šī neparastā izstāde, kas apzināti ieliek Maijas Tabakas darbus konkrētā rāmi – savā laikā. Ne velti līdzās Tabakas gleznām, kas tapušas Rietumberlīnē un pēc tās, nogulsnējoties iespaidiem, redzami vācu mākslinieku, tā brīža tuvu paziņu, darbi un fotogrāfijas, kas rāda 70. gadus Rīgas un Berlīnes ielās, pelēku Rīgas un krāsainu Berlīnes pasauli.
Lai cik skaistas nianses piemistu pelēkajam tonim, pēc šīs izstādes apmeklējuma pārņem izjūta, ka nekad vairs negribēsies vilkt mugurā melnu un pelēku, jo pasaule ir skaista tikai tās pilnā krāsu gammā, un nekad vairs nevajadzētu atgriezties laikiem, kad no augšas kāds noteica, kādā krāsā jābūt grīdai tavā dzīvoklī.
"Emmijas laime" –
tikai no 16. līdz 22. augustam Teātra muzeja ēkā Talsu ielā 1 ir iespēja noskatīties vienu no pēdējo gadu labākajām Māras Ķimeles izrādēm, kas tapusi Valmieras Drāmas teātrī. Tajā burtiski mirdz Ineses Ramutes aktrises talants un "specifika" – pār malām plūstoša cilvēkmīlestība ar "mātišķu" piesitienu.
Šoreiz tas vērsts pret Ali – jaunu marokāņu puisi (šajā lomā Jānis Znotiņš), kura dzīvē Emmija nokļūst nejauši, un sākas citiem (tuviniekiem un kolēģiem) grūti saprotamais mīlas stāsts, kas apliecina, ka mīlestība pastāv līdz brīdim, kad tā spēj būt nesavtīga. Izrādē imigrantu tēma ienāk tieši, bet neviennozīmīgi – visi ir vienlīdz cilvēki, bet vienas cilvēku daļas bailes un neziņa otras cilvēku daļas priekšā ir neizbēgama, ja šķir reliģija un tradīcijas.
"Ainadamar"–
tikai vienu gadu LMT Straume interneta versijā iespējams noskatīties Cēsu Mākslas festivālā 5. augustā izskanējušo Osvaldo Golihova flamenko operu, kuras sižets skar izcilā spāņu dzejnieka, dramaturga, režisora, mākslinieka, mūziķa Federiko Garsijas Lorkas noslepkavošanu Granādā un viņa attiecības ar aktrisi Margaritu Širgu. Šķiet, jo vairāk gadu paies no 1936. gada notikumiem, jo lielāka būs spāņu nācijas vainas apziņa, ka tika pieļauts kas tāds kā ģēnija brutāla slepkavība.
Festivālam operu iestudējis Viesturs Kairišs, un pusotru stundu garajā ierakstā izdevies notvert un saglabāt gan izrādes gaisotni, gan tās mākslinieciskumu un enerģētiku – izcils muzikālais skanējums, klasisks operdziedājums un kantehondo (dziļais dziedājums), kas nāk no tautas tradīcijas.
Un kaut arī šķiet, ka pirmo divu ieteikumu kontekstā "Ainadamar" jums neizdosies nokavēt – tiešo to reizēm ir visvieglāk, jo daudzu darbu klāstā šo pusotru stundu noteikti gribēsies atlikt uz rītdienu. Bet ir vērts nenokavēt. Tāpat kā citus Cēsu Mākslas festivāla notikumus.
15.08.2017 12:30
Ieva Struka. Kā nenokavēt
Autors Ieva Struka, teātra zinātniece, speciāli "Kodolam"
arhīvs
Tiem, kas visos virzienos sestdien metās laukā no Rīgas, izdevās nenokavēt siltāko šīsvasaras dienu un nonākt pie ūdeņiem – viss viens, jūra, ezers vai upe (ja neskaita peldēšanās iespējas Lucavsalā un citās Rīgas peldvietās), jo svētdien nekas vairs nebija kā sestdien.