Visvairāk vakanču ir mazumtirdzniecībā, kur veikali aicina darbā pārdevējus un kasierus, tad seko būvniecība un darbs izglītības iestādēs. Jāatzīst, ka tikai būvniecībā tiek piedāvāts atalgojums, kuru saņemot, nebūtu iemesla doties labākas dzīves meklējumos uz citām valstīm.
Piemēram, betonētājiem piedāvā līdz pat 1800 eiro lielu atalgojumu. Tas gan ir tikai tad, ja betonētājs strādā pilnu slodzi, nepaceļot galvu. Tomēr, kā zina stāstīt būvniecības jomas speciālisti, tas ir pilnīgi iespējams, ja vien strādnieks neņem desmit minūšu pīppauzes ik pēc pusstundas. Tagad tas esot ierastais darba stils. Tāpēc izdevīgāk esot pieņemt viesstrādniekus, kuri vēlas nopelnīt un atmetuši smēķēšanu.
Gluži tāpat kā mūsu tautieši, kas no agra rīta līdz vēlam vakaram strādā britu vai vācu rūpnīcās pie konveijeriem. Arī tur var nopelnīt 1800 eiro, vien paužu ir pieckārt mazāk. Tikai jārēķinās, ka tur par vairākiem simtiem jāīrē dzīvoklis un jāpielāgojas citām turienes izmaksām vai jādzīvo šaurā dzīvoklī kopā ar vēl pieciem vīriem. Protams, tas nav vienmēr, un arī svešumā ir pavisam cilvēciski darba un dzīves apstākļi. Tomēr par tiem ir jāpacīnās. Gluži tāpat kā te.
Kā te par iztikšanu un normāliem dzīves apstākļiem cīnās mazumtirdzniecības darbinieki, kuriem lielveikali piedāvā tikai 2,60 eiro par stundas darbu pirms nodokļu nomaksas. Cik stundu mēnesī būtu jāstrādā, lai nopelnītu gan iztikai, gan dzīvokļa īrei, gan bērniem skolas lietām, gan kādam prieciņam sev? Parēķiniet paši!
Tajā pašā laikā NVA informē, ka mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā esot aptuveni 4900 vakanču, un nupat mūsu lielāko pārtikas preču veikalu personāla departamenta vadītāji kādā laikrakstā atzina, ka katastrofāli trūkst darbinieku, pastāvīgi esot pat 300 brīvu darba vietu. Gribas viņiem pajautāt – bet par ko jūs brīnāties? Paceliet atalgojumu kaut vai par eiro stundā, un redzēsiet – vakanču simti samazināsies, bet, paceļot par diviem vai trim eiro, iespējams, būs pat jārīko konkurss, jo tagad vienīgās prasības pārdevējiem – vidējā izglītība un B līmeņa valsts valodas zināšanas.
Arī izglītības iestādēs vakanču skaits ir visai iespaidīgs. Pierīgā pārsvarā tiek meklēti pirmsskolas vai sākumskolas pedagogi, piedāvājot atalgojumu apmēram no 400 līdz 700 eiro. Bet, piemēram, Murjāņu sporta ģimnāzijas direktora vietniekam – 840 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tajā pašā laikā turpat Sējā meklē laukstrādniekus, kuriem sola no 680 eiro mēnesī. Sarēķinājāt starpību? Nemaz nesalīdzināšu amata aprakstu un prasības skolas direktora vietniekam un laukstrādniekiem...
Man pietika ar īsu ieskatu NVA lapā, bet, ātri ieskatoties Pierīgas pašvaldību mājaslapās un sociālajos tīklos ierakstot #teirdarbs, nākas secināt, ka darba piedāvājumu ir pārsteidzoši daudz. Arī amatu nosaukumi un atalgojumi raisa pārdomas. Ja esi ieguvis kādu retu profesiju, tad nav problēmu pelnīt arī 3000 eiro mēnesī, bet, ja esi gatavs strādāt par modeli aktu bildēm, arī tad var nopelnīt, tikvien nepieciešamas tādas ķermeņa aprises, kas tīk māksliniekam.
Darbs Latvijā ir. Tikai nav adekvāta atalgojuma. Mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītāji saka – necels atalgojumu, jo tā nedara arī konkurenti. Tātad visi draudzīgi turēsies pie līdzīgiem principiem, lai tikai nebojātu tirgu. Tajā pašā laikā visi turpinās līmēt uz ziņojumu dēļiem vakanču sludinājumus cerībā, ka cilvēki tik ļoti izmisīs, ka beidzot tomēr izvēlēsies strādāt "vislabākajā uzņēmumā".