28.07.2017 10:33

Komentārs. "Mans bērns nekad nepazūd"

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Komentārs. "Mans bērns nekad nepazūd" pixabay.com

Kamēr tiek dibināts jauns politiskais spēks un portāli un sociālie mediji "vārās" par tā sastāvu un ētiku, Latvijā zūd bērni. Šonedēļ parādījās ziņa, ka Bauskā jau vairākas dienas pazudis puisītis, Vecpiebalgā – meitenīte, bet otrdien Rīgas peldvietās nomaldījušies septiņi bērni.

Ziņas virsraksts vēstīja, ka "nomaldījušies", nevis bijuši nepieskatīti. Vienā gadījumā vīrs ar sievu atpūtušies pludmalē un pazudusi viņu četrus gadus vecā meita. Citā – pie glābējiem vērsās piecus gadus vecs puisēns, kurš glābējiem teicis, ka pazaudējis mammu.

Kādos pilsētas svētkos redzēju, kā kāds vīrietis pie policistiem pieved apmēram piecgadīgu meiteni, kurai pazudusi mamma. Policisti solīja mammu atrast, un meitenīte viņiem uzsmaidīja.

Kādai manai paziņai četrgadīgs dēlēns bērnu rotaļu laukumā uzsēdās uz noīrētās elektromašīnītes un, kamēr mamma maksāja par pakalpojumu, puisēns jau bija izbraucis uz ielas un devies garākā ceļojumā. Māmiņa panikā skraidījusi pa tuvāko apkārtni, paspējusi jau izsaukt papildspēkus, bet puika tikmēr apbraucis līkumu pa pilsētas ielām un atgriezies bērnu laukumā.

"Mans bērns nekad tā nedara!" sašutusi bija māte. Izrādās, dara gan.

Nevienā no šiem gadījumiem nebija iespēju uzreiz sameklēt vecākus, jo bērniem nebija vecāku telefonu numuru – uz lapiņas kabatā vai aproces, vai kā citādi piestiprināts, lai bērna atrašanas gadījumā varētu sazvanīt mammu. Acīmredzot līdz konkrētajam gadījumam nav bijusi tāda nepieciešamība, jo "mans bērns nekad nepazūd". Bet, redz, pazūd gan.

Jājautā: vai vecāki kļuvuši neuzmanīgāki, vai bērni – neprognozējamāki? Un ar ko šo septiņu mazuļu vecāki nodarbojās pludmalē, ja bērnus varēja atrast tikai ar glābēju palīdzību?

Te būtu jālūdz bērnu psihologu skaidrojums – kas notiek? Kas ir mainījies mūsu dzīvē, mūsu sabiedrībā, ja gandrīz katru dienu jālasa ziņas par pazudušiem bērniem? Vai vecāki kļuvuši pārņemtāki ar savām vajadzībām, vai bērni kļuvuši citādāki? Te būtu vieta diskusijai.

Bet, kamēr neesam atklājuši "vainīgos", varam parūpēties, lai atrašanas gadījumā policists vai kāds cits pieaugušais varētu sazvanīt bērna vecākus – ieliekam viņam kabatā vai uzrakstām uz aproces vecāku telefona numuru. Lai gan tas nemainīs pašu pazušanas faktu, tomēr drošāk – gan pašam bērnam, gan vecākiem.

Un aizmirstam – "mans bērns nekad nepazūd".