14.07.2017 16:14

Profesors Kārlis Krēsliņš. Kā tiek mānīti vēlētāji

Autors  Kārlis Krēsliņš, profesors, 12. Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK)
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Profesors Kārlis Krēsliņš. Kā tiek mānīti vēlētāji Saeimas kanceleja

Ir zināms jēdziens masu iznīcināšanas ieroči (MII): ķīmiskie, bioloģiskie, kodolieroči. Londonā starptautiskajā konferencē, diskutējot par hibrīdkaru, par propagandu, es piedāvāju papildus pieskaitīt plašsaziņas līdzekļus pie MII, pilnais nosaukums masu iznīcināšanas un ietekmēšanas ieroči (MIII).

Vieni iznīcina cilvēkus fiziski, bet propaganda, melīga informācija ietekmē cilvēkus intelektuāli, pārvēršot par robotiem.

Es varu teikt par savu darbošanos – nosacīti karavīru pakāpēs: esmu ģenerālis aizsardzības jautājumos (bijušais NBS Apvienotā štāba priekšnieks, kad stājāmies NATO 2000.-2004. gadā), pulkvedis – izglītības jautājumos (Dr.habil.sc.ing., bijušais NAA rektors), jaunākais virsnieks ekonomikas un sporta jautājumos (viens no NBS plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas (PPBS) veidotājiem, LŠF prezidents, sporta meistars) utt., bet politikā – apakšvirsnieks.

Pēc loģikas mans subjektīvais viedoklis un jautājumi ir šādi:

1. 2009.gadā janvāra notikumi Rīgā. Kas organizēja pasākumu Vecrīgā? Rezultāts ir zināms – tika mainīta valdība. Vai pasākuma organizētāji nav atbildīgi par nekārtībām pasākumā?

2. Tomēr pie varas palika "nepareizās" partijas. Tika organizētas dažu politiķu sarunu noklausīšanās. Kas to iniciēja? Tas ir atslēgas jautājums, jo "interesantas" sarunas notika un notiek visu laiku, bet mēs uzzinām tikai dažas. Kas veic to atlasi?

12. jūlijā pareizi pateica TV24 bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs un Ministru prezidents (MP), var teikt politisko jautājumu ģenerālis Indulis Emsis, ka bija laiks, kad daži netika pie varas, un tad daži politiķi izmantoja specdienestus, piemēram, KNAB speciālistus, lai izsekotu savus oponentus un savāktu par tiem kompromitējošu informāciju.

"Rīdzenes" noklausīšanās sarunas bija mēģinājums mainīt politisko varu Latvijā. Vai atceraties, kā dedzināja oligarhu maketus? Tas tik bija šovs. Tas izdevās, jo tika atlaista Saeima. Veiksmīgi gāza pie varas esošās partijas. Tas ir interesants un loģisks pieņēmums. Palasiet tā laika notikumus, kas jau tajā laikā radīja daudz jautājumu, bet tie tika aizmirsti.

3. Tagad partijā "X" grib iegūt, atgūt, paaugstināt savu reitingu, jo tās reitingi atkal ir zemi. Vajag pazemināt populārākās latviešu partijas reitingu – melnais piārs. Tad uz tā fona var cerēt uz savas partijas reitinga paaugstināšanu.

4. Vai žurnāls "Ir" nav "X" partijas ietekmē? Vai KNAB neefektīvais darbs nebija un nav tādēļ, ka daži darbinieki bija "X" partijas ietekmē?

5. Ļoti savdabīgas ir bijušo KNAB darbinieku, kas bija Rīdzenes sarunu noklausīšanās, izmeklēšanas un kriminālprocesa sagatavošanas procesa dalībnieki, domāju, galvenie - atslēgas dalībnieki, aktivitātes. Mūs, Latvijas iedzīvotājus, kļūdaini uzskata par aitu baru.

"Par Rīdzenes" sarunām

Man rodas jautājumi sakarā ar "Rīdzenes" sarunu noklausīšanos. Pirmkārt, kas iniciēja šo pasākumu? KNAB vai kāda politiskā partija? Bijušais KNAB priekšnieks intervijā norāda, ka viņš to nedarīja. Tālāk daži jautājumi:

1. Kāds bija operatīvās darbības plāns, uzsākot noklausīšanos? Piemēram, uzzināt aizdomās turamo plānotos likumpārkāpumus, tad veikt atbilstošas darbības, lai nofiksētu likumu pārkāpumus, uzsāktu kriminālprocesu, savāktu nepieciešamos materiālus, ko iesniegt prokuratūrai un tiesai.

2. Kurā posmā, kas mainījās no sākotnējā plāna? Presē ir teikts, ka 2009.-2011. gadā notika noklausīšanās. 2011. gadā maijā tika ierosināta krimināllieta.

3. Kas šajā laikā bija KNAB vadībā? Kas veda šo operatīvo lietu un kas bija viņa tuvākais priekšnieks? Kas un kādu informāciju no KNAB deva Valsts prezidentam (VP) Valdim Zatleram par šo lietu, jo viņš pat atlaida Saeimu. Lasot tā laika presi, rodas iespaids, ka viņu piespieda atlaist Saeimu.

4. Kad un kas nāca pie secinājuma par lietas izbeigšanu? Vai, atlaižot Saeimu, noklausīšanās pasākuma iniciatori neuzskatīja, ka mērķis ir sasniegts, tādēļ kriminālprocess ir jāizbeidz, jo, nonākot tiesā, var atklāties nevēlama informācija? Vai nevajadzētu rast iespēju sabalansēt tiesības un atbildību?

5. Vai nav slepenās, konfidenciālās informācijas noplūdes? Agrāk, 2011. gadā, un tagad? 10. Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs Jaundžeikers pat tika apcietināts.

Daži principi un viela pārdomām

Pirmkārt, raksts "Rīdzenes sarunas": aicina Kučinski un Vējoni uzņemties atbildību, pieprasīt Auguļa un Dūklava demisiju, ir labs piemērs, kā prese pilda politisko pasūtījumu.

Otrkārt, piekrītu principam, ko atgādina Aivars Borovkovs: cīnīties pret noziedzību, pārkāpjot likumu, nedrīkst.

Treškārt, ir svarīgi likt uzsvaru uz rakstā atzīmēto prioritāti, ko pauž Raivis Dzintars: "Aicinu Drošības policiju sākt izmeklēšanu par Krievijas tiešu ietekmi Latvijas politiskajos procesos saistībā ar "oligarhu sarunām"".

Kas bija Valsts prezidents, kad uzsāka operāciju par oligarhu atmaskošanu? Valdis Zatlers. Tauta gavilēja, sagaidot Valdi Zatleru, kas atlaida Saeimu, nākamajā, 11. Saeimā izveidoja jaunu partiju un pats bija NDK vadītājs.

Kas bija 10. un 11. Saeimas vadītājs? Solvita Āboltiņa (Vienotība). Tagad viņa vada NDK. Vai tad šie cilvēki nekontrolēja "oligarhu sarunu" kriminalizēšanas procesu? Tagad daži "pareizie" politiķi izsaka sašutumu par kriminālprocesa izbeigšanu un nodarbojas ar vainīgo "nozīmēšanu". Domāju, viņi mūs uzskata par aitu baru, kas neatceras, kas un kā "godīgi" piedalās vēlēšanās un godīgi iekļūst Saeimā.

Kas bija šajā laikā Ministru prezidents? Valdis Dombrovskis (Vienotība). Viņa vadībā Latvija izgāja no krīzes. "Parex" banka radīja valsts budžeta zaudējumu virs miljarda eiro. Zaudējums – jā, zaudējums, bet tagad Latvijas parāds ir ~10 miljardi eiro, kas radās Valda Dombrovska laikā. Domāju, uz parāda mēs visi protam dzīvot, bet kas atdos šos parādus? Cik miljonus gadā mēs maksājam par parādu?

Kas šajā laikā parādīja, kā jāuzņemas politiskā atbildība? Valdis Dombrovskis. kas pameta Ministra prezidenta (PM) amatu, un mēs viņu ievēlējām Eiroparlamentā par lielu priekšnieku. Es jau naivi domāju, ka cilvēki, uzņemoties politisko atbildību, aiziet no politikas, bet "pareizie" politiķi to dara citādāk. Mēs to akceptējām.