Arguments – Valsts valodas likums nosaka, ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā. Izņēmums esot tūrisma vajadzības.
VVC Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna kā argumentu minēja, ka informācija Jelgavas dzelzceļa stacijā nevar būt noderīga tūristiem, jo... Jelgavā nepienāk starptautiskie vilcieni. Tātad, pēc Pāvulēnas domām, tūristi pārvietojas tikai ar starptautiskajiem vilcieniem un ārpus Rīgas nesper ne soli. (Centrs ir atļāvis sniegt tūristiem nepieciešamo informāciju svešvalodā Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā.)
Šo informāciju un Pāvulēnas kundzi atcerējos, kad nupat ar vīru ceļojām pa Sicīliju. Brīžos, kad riņķojām pa šaurajām mazpilsētu ieliņām, meklējot vietu, kur novietot mašīnu, un neko nesapratām no skaidrā itāliešu valodā rakstītām norādēm zem stāvvietu ceļa zīmēm, atcerējos Pāvulēnas argumentus un iedomājos nabaga itālieti Latvijas mazpilsētās. Ja itāliešu valodā teikto reizēm var nojaust no filmās un dziesmās dzirdētajām frāzēm, tad ko no mūsu unikālās valodas lai saprot tik ļoti uz mūsu zemi aicinātie tūristi?
Mēs visur skandinām, ka gaidām tūristus, jo gribam viņiem parādīt savas unikālās vērtības un, protams, gūt no tā ienākumus. Ar mūsu attieksmi un augstprātību varam iekasēt tikai soda naudu par neatļautā vietā un laikā novietotu automašīnu. Pamēģiniet iejusties ārzemju tūrista vietā brīdī, kad esat Rīgas centrā un vēlaties novietot mašīnu! Vislabāk – tajās vietās, kur norāde vēsta: "Samaksa ar SMS." Kur un kā viņam sūtīt to SMS? Domāju, pat daudzi latvieši to neprastu.
Arī uz samaksas automātiem informācija ir tikai latviešu valodā bez jebkādas iespējas ārzemniekam saprast, kā lai samaksā (starp citu, VVC aizliedzis izvietot informāciju angļu valodā). Tā mēs gaidām un cienām tūristus. Ne tikai Rīgā. Apceļojot Latviju, lasot norādes, iekāpiet ārzemnieka kurpēs. Paanalizējiet, cik daudz viņam lemts uzzināt par mūsu zemi.
Bet ne mēs vienīgie tādi. Arī sicīlieši nav iedomājušies, ka uz viņu šarmantajām mazpilsētām varētu gribēt braukt latvieši, lietuvieši, somi, briti... Un, ja atbrauc, paši vainīgi, ka nesaprot uzrakstus zem ceļa zīmēm. Un labi vien ir, ka nesaprot, jo tā var iekasēt labas soda naudas (kā mums tas gadījās Sicīlijā). Jo ne mums, ne viņiem nepietiek līdzekļu vai vēlmes kaut vai pāris vārdu uzrakstīt angļu valodā. Bet, lai neizceltu angļu kā vienīgo svešvalodu, informāciju varbūt labāk atspoguļot ar piktogrammām
Šoreiz pārmetumi tika Sicīlijai un Latvijai, bet ticiet – tāda pati situācija ir arī citviet Eiropā un pasaulē. Nu, negribam mēs piekāpties tiem ārzemniekiem un, izrādās, nemaz negaidām viņus. Lai mācās mūsu valodu, ja grib kaut ko par mums uzzināt.
Sestdien Latvijā svinēja Valsts valodas dienu. Visu cieņu valsts valodai un tās ievērošanas noteikumiem. Šogad janvārī presē varējām lasīt, ka Valsts valodas centrs saucis pie administratīvās atbildības VAS "Latvijas dzelzceļš" amatpersonas par to, ka Jelgavas un citās dzelzceļa stacijās uz informācijas tablo sabiedrības informēšanai paredzētā informācija līdztekus valsts valodai sniegta angļu un krievu valodā.