Pašvaldības vadībai pret sava novada cilvēkiem ir jāizturas daudz uzmanīgāk, jāsniedz viņiem atbalsts un jāļauj justies vajadzīgiem. Nevalstisko organizāciju sadarbība ar pašvaldību patlaban nav labākajā līmenī, tādēļ šāda situācija ir jāmaina, uzskata M. Jaunups.
– Cik aktīvi Inčukalna novada dzīvē ir paši iedzīvotāji? Vai viņi iesaistās nevalstisko organizāciju darbībā?
– Lai gan iedzīvotāji iesaistās dažādās aktivitātēs, es vēlos viņus mudināt būt vēl aktīvākiem. Cilvēkus patiešām ir diezgan grūti iekustināt. Ja tiek rīkoti pasākumi, tad iedzīvotāji, protams, nāk.
Manis izveidotā biedrība "Inčukalna izaugsmei" sešu darbības gadu laikā ir rīkojusi ļoti dažādus novada iedzīvotajiem domātus pasākumus: mākslas plenērus, konkursu "Labākā klase", 18. novembra pasākumus, Lieldienu brīvdabas pasākumu, Sniega dienu un citus.
Inčukalna novadā darbojas diezgan daudz nevalstisko organizāciju – aktīvākās ir Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, Inčukalna Invalīdu biedrība, kas organizē arī zupas virtuves pakalpojumu un maznodrošinātajiem palīdz ar drēbēm, kā arī pensionāru biedrības un biedrība "Inčukalna pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome".
Aktīvi darbojas motosportisti. Bija gan lielas neskaidrības ar trases attīstīšanu un būvniecību Baižkalnos, jo pret šo projektu iebilda vairāki tuvējās apkārtnes iedzīvotāji. Būvvalde izsniedza būvatļauju, projektam tika piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums, taču trases attīstīšanu nevarēja sākt, jo domes vadība pēkšņi nolēma būvvaldes izsniegto atļauju atcelt.
Tagad gan projekts atkal ir izkustējies no vietas, jo domes sēdē nobalsojām par atļauju to atsākt. Trase šajā vietā jau ir kopš padomju laikiem, un tagad entuziasti ir uzņēmušies to sakārtot atbilstošā līmenī, līdz ar to tā būtu lieliska vieta sacensībām un palīdzētu popularizēt novadu. Sliktākais šajā stāstā, tāpat kā vairākos citos gadījumos, ir tas, ka pašvaldības vadība nespēj pieņemt lēmumu un dot skaidru atbildi, vai šāda trase, līdz ar to arī treniņu iespējas jauniešiem un sacensību rīkošanas vieta, novadam vispār ir vajadzīga vai nav. Neizlēmība kavē attīstību, un tas ir ļoti slikti.
– Kā vērtējat nevalstisko organizāciju sadarbību ar novada pašvaldību?
– Bieži vien nevalstiskās organizācijas no pašvaldības vadības puses nesaņem gaidīto atsaucību. Piemēram, Inčukalna Invalīdu biedrība ziemā, kad bija ļoti liels sals, lūdza līdzekļus apkures granulu iegādei, taču dome, aizbildinoties ar normatīvajiem aktiem, viņiem atteica. Palīdzēju ar biedrības "Inčukalna izaugsmei" starpniecību – uzrunājām uzņēmējus un sagādājām granulas. Diemžēl mūsu novada vadība nesaprot, ka nav jābūt aklam burta kalpam, bet ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu sava novada iedzīvotājiem. Tā ir vistiešākā pašvaldības funkcija.
Šobrīd pašvaldība nereti liek pat šķēršļus biedrību darbībai. Var teikt, vietējo nevalstisko organizāciju sadarbība ar pašvaldību neveidojas – ja tu neesi saistīts ar domes vadības pārstāvēto politisko spēku, neviens ar tevi nerunās.
Mūsu biedrība "Inčukalna izaugsmei" vēlējās rīkot pasākumu novada lielajām ģimenēm, tādēļ vērsāmies domē ar lūgumu sniegt mums informāciju par šādām ģimenēm. Dome atteicās to darīt, jo tādu informāciju nedrīkstot izpaust, tādēļ aicinājām palīdzēt ar ielūgumu nogādi, proti, mēs tos nodotu pašvaldībai, bet tās darbinieki – tālāk ģimenēm. Diemžēl sapratni un palīdzību neguvām.
– Kas būtu jādara, lai sadarbība ar domi uzlabotos?
– Mūsu biedrībā lolojam ideju saaicināt kopā visas biedrības un izveidot Inčukalna novada nevalstisko organizāciju padomi, kurā darbotos pārstāvji no katras organizācijas. Padome palīdzētu veidot biedrību saikni ar novada domi. Sabiedriskās organizācijas ar savām iniciatīvām un projektiem, idejām aktuālu jautājumu risināšanai varētu vērsties padomē, kura šos priekšlikumus apkopotu un iesniegtu pašvaldībā jau ar konkrētiem lūgumiem paredzēt budžeta līdzekļus vai citas atbalsta iespējas. Nevalstiskās organizācijas piesaista arī finansējumu no dažādiem saviem avotiem, tāpēc mēs esam gatavi rīkot arī pasākumu ar domes līdzdalību. Protams, lai šādu sadarbības modeli varētu īstenot, ir jābūt pašvaldības vadības ieinteresētībai.
– Vai iedzīvotāju gatavība iesaistīties dažādās aktivitātēs pieaug?
– Pozitīvas pārmaiņas ir vērojamas, cilvēki ir gatavi piedalīties dažādos pasākumos. Mazliet kūtrāki iedzīvotāji ir ar iesaistīšanos pasākumu organizēšanā, bet tos apmeklē.
Pateicoties Inčukalna kultūras nama vadītājai, mums ir diezgan labi pašdarbības kolektīvi: koris, jauniešu pūtēju orķestris, senioru koris, deju ansamblis, amatierteātris. Lieliski būtu, ja pašvaldība reizi gadā katram kolektīvam piešķirtu autobusu, piemēram, lai varētu doties pieredzes apmaiņas braucienos tepat Latvijā. Nekas tāds šobrīd netiek darīts, jo pašvaldība aizbildinās, ka tas neietilpst tās funkcijās vai nepietiek līdzekļu. Līdz ar to mūsu cilvēki nejūt nekādu vietējās varas ieinteresētību, viņiem mazinās vēlme iesaistīties, viņi sāk zust mūsu novadam.
Lai vairotu un stimulētu iedzīvotāju interesi darboties pašdarbības kolektīvos, pašvaldība varētu piedāvāt citiem tuvākajiem novadiem savdabīgus pašdarbnieku apmaiņas braucienus, vienam pie otra uzstājoties. Man vairāki cilvēki ir teikuši: kāda jēga man iet un darboties kolektīvā, teiksim, amatierteātrī, ja gadā ir vien pāris uzstāšanās? Savukārt vairāku citu pašvaldību vadītāji ir atzinuši, ka labprāt pie sevis redzētu uzstājamies mūsu kolektīvus.
Pašvaldības vadītāju attieksmi pret saviem cilvēkiem lieliski raksturo piedalīšanās Dziesmu svētkos. Novada vadība bez vārda runas ir gatava soļot gājiena priekšējās rindās, bet piešķirt autobusu mūsu koristiem un citiem kolektīviem, lai nebūtu jānīkst visu dienu Rīgā, nevar. Cilvēki šo attieksmi jūt. Pašvaldībai ir jārāda, ka tai rūp savi cilvēki. Nav taču sarežģīti budžetā paredzēt dažus tūkstošus eiro gadā autobusa nodrošināšanai pašdarbības kolektīviem vai novada senioru ekskursijām.
– Cik aktīvi ir jaunieši?
– Ir jaunieši, kuri vēlas aktīvi darboties, daļa nāk paši ar savam iniciatīvām, piemēram, par sporta dienu rīkošanu. Arī vēlēšanās kandidēs vairāki jaunieši.
Novada jaunieši noteikti būtu aktīvāki, taču lielākā daļa no viņiem vai nu mācās, vai strādā Rīgā. Vasarā ir mazliet citādāk, bet ziemā viņi pa tumsu aizbrauc un pa tumsu atgriežas mājās, līdz ar to nav tik daudz jauniešu, kas iesaistītos novadā notiekošajā.
– Vai uzņēmējus vajadzētu aktīvāk iesaistīt novada dzīvē?
– Noteikti! Jau vairākkārt esmu teicis, ka ar uzņēmējiem ir jārunā un pašvaldībai attiecībās ar viņiem ir jābūt ievērojami aktīvākai nekā tagad. Mēs vēl joprojām aktīvi iestājamies par uzņēmēju padomes izveidošanu, lai pašvaldība labāk pārzinātu uzņēmēju vēlmes un vajadzības. Novada uzņēmējus varētu iesaistīt arī ceļu uzlabošanā, vienojoties ar viņiem par iespējamo atbalstu to ceļu sakārtošanai, kuri ir nozīmīgi kvalitatīvai uzņēmumu darbībai. Šāds modelis sekmīgi darbojas vairākās pašvaldībās.
Tāpat būtu jāatrod risinājums, kā uzņēmējus iesaistīt un ieinteresēt pamestu rūpniecisko objektu, graustu savešanā kārtībā. Piemēram, Vangažos ir vecā dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca, kuras teritorijā ir ļoti daudz brīvas vietas uzņēmējdarbības attīstīšanai. Pašvaldībai jāveicina šīs teritorijas apgūšana, taču šobrīd tā uzņēmēju piesaistē ir ļoti neaktīva. Arī degradēto teritoriju sakopšana to īpašniekiem, lai arī kur tie dzīvotu, pašvaldībai ir jāpieprasa daudz uzstājīgāk, jo tai ir šādas tiesības.
– Vai budžetu novads spēj piepildīt pašu spēkiem?
– Nē, pilnībā tomēr neizdodas, līdz ar to daļa finansējuma nāk no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Taču esmu pilnībā pārliecināts, ka mēs varētu nodrošināt budžetu pat ar pārpalikumu. Ļoti daudz naudas šobrīd tiek iztērēts nesaimnieciski un nelietderīgi. Piemēram, esmu ļoti pārsteigts par izmaksām, kad dzirdu, ka bērnudārza telpu būvniecības izmaksas ir gandrīz 1000 eiro kvadrātmetrā, bērnu laukuma žoga būve maksā 11 000 eiro, bet Inčukalna galvenās ielas vienkārša asfalta nomaiņa izmaksā 60 000 eiro. Droši varu apgalvot, ka pārvaldīt novadu iespējams daudz saimnieciskāk.
Otrkārt, ir jāsadarbojas ar uzņēmējiem, jārada viņiem darbam un attīstībai labvēlīga vide, jāsaprot viņu vajadzības un iespējas sniegt arī savu palīdzību. Novadam jāpiesaista arvien vairāk uzņēmēju, tas dos arī darbavietas. Jau esošajiem uzņēmējiem pašvaldība var palīdzēt ar padomu, ar mazāku birokrātiju. Diemžēl vienam otram domes darbiniekam joprojām ir raksturīga padomju laika domāšana un bailes izrādīt iniciatīvu, tādēļ tiek gaidīti tikai norādījumi no augšas.
– Kādu gaidāt iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās?
– Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Inčukalna novadā piedalījās aptuveni 45 % vēlētāju. Pierīgai tas tomēr ir pamaz, tādēļ arī biedrība „Inčukalna izaugsmei" cenšas veicināt iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās, izplatot dažādu veidu aicinājumus novadniekiem būt aktīviem un iesaistīties šajā demokrātiskajā procesā, kurš notiek tikai reizi četros gados.
Iepriekš:
Modris Jaunups: Ceļus varam sakārtot jau tuvākajos gados