Tāpēc ir tikai saprotami, ka valdošās partijas nesteidz dzelžainā vienprātībā ar asinīm parakstīt visu, ko Finanšu ministrija ambiciozajos plānos sarakstījusi. Lai arī visi atzīst, ka virziens labs, tomēr velns, tā teikt, slēpjas detaļās, un, ja detaļu ir tik daudz un tik lielas, tad no smagiem kompromisu meklējumiem un arī ķīviņiem neizvairīties.
Ir viens apstāklis, kas to īpaši veicina, – Saeimas vēlēšanu tuvums un partiju nepieciešamība atbildēt vēlētājiem, ko katrs pa šo laiku ir sadarījis. Ja reformas skar daudzus nodokļus, ir tikai divas iespējas.
Pirmā iespēja: kāda nozīmīga sabiedrības daļa būs spiesta maksāt nodokļos vairāk, lai cita maksātu mazāk. Šeit partijas cenšas saprast, kas būs nosacītie zaudētāji un cik nozīmīgi tas skars partiju elektorātu. Otrā iespēja: mazāk maksās gandrīz visi vai lielākā daļa, bet tas būs ar kaut ko jākompensē. Šajā gadījumā partiju galvassāpju jautājums – kas būs jāliek uz altāra? Vai gadījumā ne tās prioritātes, par kurām konkrētie politiķi solījuši dzelžaini cīnīties vēlētāju priekšā?
Reformas galvenie trumpji ir pasākumi, kuriem, no vienas puses, vajadzētu uzlabot Latvijas darba devēju konkurētspēju, no otras puses, mazināt sociālo nevienlīdzību. Būtiskākie reformas "burkāni", kas tiek minēti: iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana no 23 % līdz 20 %, neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro, atvieglojumi par apgādājamiem – 250 eiro, minimālās algas celšana līdz 430 eiro un citi pasākumi.
Neapšaubāmi tas viss maksā. Un dārgi. Daļēji tos plānots segt ar kapitāla nodokļu un akcīzes palielināšanu, daļēji ar ēnu ekonomikas veiksmīgāku apkarošanu, daļēji ar budžeta deficīta palielināšanu, ja izdosies vienoties ar Eiropas Komisiju. Pat ja šie pasākumi veiksmīgi īstenojas (kas arī vēl nav akmenī cirsts), tik un tā var rasties situācija, ka nākamā gada budžetā nebūs vietas jauniem rožainiem partiju un ministriju priekšlikumiem. Tas, ja esam optimisti. Pesimistiskais scenārijs – būs jāpārskata jau esošie tēriņi un jāsavelk jostas.
"Vienotībai", Nacionālajai apvienībai un arī zaļzemniekiem tas nozīmē krietni ierobežotākas iespējas sevi parādīt vēlētājiem pirms 2018. gada oktobra. ZZS reformas veiksmīgas īstenošanās gadījumā kā lielu panākumu varēs "pārdot" pašu reformu. Neveiksmes gadījumā ēna kritīs uz valdību kopumā. Tieši tāpēc gan "Vienotība", gan NA koalīcijas sarunās pašlaik cenšas iespraust mietiņus pie tām "neaizskaramajām" prioritātēm, par kuru īstenošanu tās vēlas būt drošas. Nacionālajai apvienībai tās pārsvarā ir ar demogrāfiju, kultūru un tieslietām saistītas lietas. "Vienotības" prioritāšu saraksts ir sarežģītāks stāsts, tāpat kā situācija pašā "Vienotībā", un formulēt vienu pozīciju tai nākas grūti.
Lai kā finanšu ministre Dana Reizniece aicinātu nodokļu reformu nošķirt no sarunām par nākamā gada budžeta prioritātēm, to izdarīt ir neiespējami, jo abas lietas ir kā savienoti trauki. Un – jo tuvāk vēlēšanas, jo labāk šīs savienojuma vietas redz un apzinās politiķi.
Secinājums? Nodokļu reformas īstenošana šajā priekšvēlēšanu laikā būs viens no sarežģītākajiem vingrinājumiem, kāds Latvijas politikā piedzīvots.