Par to intervijā stāsta Inčukalna novada domes deputāts Modris Jaunups, kurš aktīvi darbojas domes Attīstības, rūpniecības un lauksaimniecības jautājumu komitejā un Komunālo jautājumu komitejā.
– Kādām tuvākajos gados jābūt infrastruktūras attīstības prioritātēm Inčukalna novadā?
– Lielākā ar infrastruktūru saistītā problēma novadā ir ceļi, sevišķi grants ceļi, kas gadu gaitā ir nolietoti līdz pēdējam. Lai attīstītos uzņēmējdarbība, sakāroti ceļi ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem un arī loģiska uzņēmēju prasība.
Novada vadība situācijas uzlabošanai kaut ko dara, taču faktiski visi pēdējā laikā veiktie ceļu remontdarbi ir ļoti nekvalitatīvi. Liela problēma ir necaurspīdīgais iepirkumu process. Pēc nesen veiktiem ceļu remontdarbiem vairākkārt esam nodevuši izmantotos materiālus "Latvijas valsts ceļu" laboratorijas ekspertīzēm, kurās secināts, ka lietoti iepirkuma specifikācijai neatbilstoši materiāli. Pēdējā laikā novadā uzbūvētie grants ceļu posmi pēc gada jau ir nelietojami. Tā notika, piemēram, ar ceļu uz Egļupi, kur izmantots nepiemērots materiāls. Arī citur tiek uzbērta smilts vai māls, bet pēc lietiem un sniegiem to vienkārši aizskalo prom.
Lai šādu situāciju izbeigtu, novada domē piedāvāju veikt ceļu inventarizāciju, nosakot prioritāros ceļus, kuriem stāvokļa uzlabošana un remonts nepieciešams vispirms. Diemžēl naudas visu ceļu tūlītējai sakārtošanai nekad nepietiks, tādēļ esam likuši priekšā izveidot fondu, kurā apvienotu pašvaldību ceļu uzturēšanai piešķirto valsts naudu ar novada budžeta līdzekļiem. Patlaban viss ir samests vienā katlā – ziemā tīra sniegu, lāpa bedres, kaisa, remontē, lej asfaltu, bet pēc tam neviens nevar saprast, kādiem mērķiem nauda tiek izlietota. Tāpēc mēs piedāvājām katram konkrētam mērķim paredzētos līdzekļus "iezīmēt", lai precīzi varētu pateikt, cik par katru darbu iztērēts. Pareizi saplānojot, mēs varam zemes ceļus pakāpeniski uzlabot esošā budžeta ietvaros. Turklāt remontēt tā, lai pēc tam piecus sešus gadus nekas nav jādara. Diemžēl domes vadība šim priekšlikumam nepiekrīt, tas nav izdevīgs, jo ceļu uzturēšana kļūtu daudz caurspīdīgāka, un vairs tik vienkārši nevarētu teikt: šogad bija vairāk sniega, līdzekļus iztērējām par tīrīšanu, tādēļ citiem darbiem nepietiek.
Arī asfaltētos ceļus esam pārbaudījuši, un ir atklājies, ka, piemēram, nesen asfaltēts ceļš ir par 10–15 centimetriem šaurāks, nekā noteikts iepirkumā. Novada budžeta līdzekļu izlietojuma necaurspīdīgumu raksturo arī šāds piemērs: piecas reizes uz domes sēdi esam virzījuši priekšlikumu domes automašīnu aprīkot ar GPS iekārtu, taču vienmēr šis priekšlikums noraidīts. Ja jau domes vadība nevēlas lielāku atklātību, rodas iespaids, ka kaut kas nav kārtībā. Par ceļu nekvalitatīvu izbūvi esam vērsušies arī KNAB.
– Kā nodrošināt lielāku caurspīdīgumu infrastruktūras izbūvē?
– Attiecībā uz iepirkumiem esam piedāvājuši rīkoties līdzīgi kā citās pašvaldībās, kur iepirkumu komisijas vadītājs domes sēdē informē par iepirkuma dalībnieku skaitu, izvēles kritērijiem, piedāvātajām cenām, uzvarētāju, un pēc tam domes deputāti apstiprina rezultātus. Mēs bieži vien par uzvarētāju uzzinām tikai tad, kad kādā iepirkumā jāpagarina izpildes termiņš. Šādu priekšlikumu noraidīšana liecina, ka pašreizējā vadība negrib atklātību. Visos iepirkumos uzvar pārsvarā viens uzņēmums.
Ceļu uzlabošanā varētu iesaistīt arī novada uzņēmējus. Ar viņiem jārunā par iespējamo atbalstu to ceļu sakārtošanai, kuri ir nozīmīgi kvalitatīvai uzņēmumu darbībai. Šāds modelis veiksmīgi strādā vairākās pašvaldībās. Ja uzņēmēji būtu ar mieru finansiāli piedalīties ceļu sakārtošanā, saprotams, ka viņi vēlētos zināt, kur un kā nauda tiek tērēta. Tādēļ ir svarīga gan prioritāro ceļu noteikšana, gan lielāks caurspīdīgums līdzekļu izlietošanā. Novada deputātiem jāizšķiras, jāpieņem lēmums par šādu modeli. Diemžēl šobrīd uz priekšu nekas neiet. Iepriekšējā domes sasaukuma laikā mums bija iecere izveidot uzņēmēju padomi, lai pašvaldība labāk pārzinātu uzņēmēju vēlmes un vajadzības. Ar uzņēmējiem ir jārunā, un pašvaldībai attiecībās ar viņiem ir jābūt daudz aktīvākai nekā pašlaik. Tas veicinās novada attīstību.
Inčukalna privātmāju rajonā sāpīgs jautājums ir applūšana lietavu laikā. Ielu malās esošie grāvji vietām ir aizbērti, nav caurteces, grāvjos krājas ūdens, un zemes gabali applūst. Dome uzskata, ka problēma jārisina pašiem privātīpašniekiem. No vienas puses, tā ir, no otras puses – pašvaldībai jāsniedz atbalsts un palīdzība saviem iedzīvotājiem. Jādara viss iespējamais cilvēku labā, nedrīkst visu laiku meklēt aizbildinājumus, ka tā nav pašvaldības funkcija, ka līdzekļi nav paredzēti un tamlīdzīgi.
– Novada iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar uzņēmuma "Vangažu nafta" darbību, ar smaku, kas nāk no uzņēmuma. Pie kādiem secinājumiem nonākusi jūsu vadītā darba grupa?
– Apsveicami, ka novadā ienāk jauni uzņēmumi, tomēr ļoti svarīgi, lai jau no paša sākuma viņiem ir darīti zināmi mūsu noteikumi. Šajā gadījumā viens no būtiskākajiem noteikumiem – uzņēmuma darbība nedrīkst pasliktināt iedzīvotāju dzīves apstākļus. Diemžēl smirdoņa "Vangažu naftas" apkārtnē brīžiem tiešām ir neizturama.
Mūsu izveidotā darba grupa domes vadībai iesniedza savus priekšlikumus. Pirmkārt, ir jāveic regulārs gaisa kvalitātes monitorings. Esam runājuši ar "Vangažu naftu", un jāatzīst, ka uzņēmums ir pretimnākošs, gatavs ieguldīt līdzekļus, lai meklētu risinājumu un situāciju mainītu. Pēc uzņēmuma iniciatīvas tika noslēgts trīspusējs līgums starp Inčukalna novada domi, "Vangažu naftu" un Rīgas Tehnisko universitāti par sadarbību šīs problēmas izpētē un risināšanā. Tomēr diemžēl jau mēnesi nekādas tālākas darbības nav sekojušas. Minētā mēneša ietvaros darba grupa pildīja savu darbu, sniedza priekšlikumus novada domes vadībai, taču nekādi lēmumi nav pieņemti. Līdz ar to tā ir tikai tukša runāšana.
Būtu jārisina jautājums arī par ūdens nodrošināšanu, jo ūdenstornis ir "Vangažu naftas" īpašumā, bet nav īsti skaidrs, vai tā jauda būs pietiekama, lai nodrošinātu kā uzņēmuma, tā arī iedzīvotāju vajadzības.
Nedrīkst visu laiku baidīties un nepieņemt lēmumus. Vadītājam ir jābūt gatavam uzņemties atbildību. Jābūt sarunām un jāīsteno darbi, par kuriem puses ir vienojušās, jo kašķēšanās pie laba rezultāta nevedīs. Tomēr, ņemot vērā, ka pašvaldības vadība lielākoties neuzklausīja un neīstenoja darba grupas ieteikumus, visas darba grupā iesaistītās puses kopīgi lēma par tās likvidāciju, un es kā darba grupas vadītājs attiecīgo dokumentu iesniedzu pagājušajā domes sēdē. Uzskatu, ka šādā gadījumā pašvaldībai ir jābūt daudz aktīvākai un jāiet runāt gan ar uzņēmumu, gan iedzīvotājiem, un ir jāpanāk iesaistītās puses apmierinošs rezultāts. "Vangažu nafta" ir izstrādājusi rīcības plānu, tātad no uzņēmuma ir jāprasa, cik ilgs laiks nepieciešams situācijas mainīšanai un cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanai. Nepieciešams arī ekspertu slēdziens, vai netiek nodarīts kaitējums cilvēku veselībai. Nedrīkst pieļaut, ka to sapratīsim pēc 10 gadiem. Pašvaldībai šādas pārbaudes ir jārosina. Manuprāt, pareizākais risinājums ir pašvaldībai uzņemties iniciatīvu šā konflikta risināšanā, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī profesionālu mediatoru.
– Kādas izmaiņas nepieciešamas, lai šādas situācijas nebūtu iespējamas un iedzīvotāji neciestu?
– Lielos projektos, kas ietekmē ekoloģiju, manuprāt, vajadzētu būt daudz nopietnākam vides izvērtējumam, Valsts vides dienestam jāstrādā aktīvāk. Tāpat pašvaldībai ļoti precīzi jānosaka spēles noteikumi uzņēmējiem.
Domes vadībai jābūt enerģiskākai arī gudrona dīķu jautājumā, aktīvāk jākontaktējas ar jau minēto Valsts vides dienestu un citām institūcijām. Patlaban gan mums, gan iedzīvotājiem trūkst informācijas par tālākajām darbībām dīķu attīrīšanā, tādēļ parādās dažādas baumas, kas cilvēkos rada nervozitāti. Lai gan gudrona dīķu jautājums nav pašvaldības kompetencē, tā tomēr ir mūsu teritorija.
Iespējams, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtu jāpārskata normatīvie akti, kas regulē pašvaldību un dažādu institūciju attiecības līdzīgos gadījumos. Pašvaldībai vajadzētu būt plašākām iespējām ietekmēt notiekošo, lai izvairītos no situācijām, kad veidojas konflikti starp iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
– Kā Inčukalna novadā sokas ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu un renovāciju?
– Novada mājokļu sektorā lielākā problēma ir jauktie īpašumi daudzdzīvokļu mājās. Ēkās, kurās, piemēram, pieci ir privāti, bet trīs vai četri ir pašvaldībai piederoši dzīvokļi, vienoties par dažādiem jautājumiem, par renovāciju nemaz nerunājot, ir ārkārtīgi grūti vai pat neiespējami. Māju iedzīvotāji gaida, lai pašvaldība par visu gādā, lai gan arī viņi paši ir atbildīgi par īpašumu. Tomēr es uzskatu, ka pašvaldībai ir jāmeklē kopsaucējs, lai cilvēkiem palīdzētu.
Kopumā ēku siltināšanas rezultāti ir vāji. Pateicoties "Vangažu namsaimniekam", vairākas mājas ir renovētas Vangažos. Iepriekšējā domes sasaukuma laikā tika nosiltināta gan Vangažu, gan Inčukalna skola, arī vairākas sabiedriskās ēkas.
– Kā pašvaldība varētu atbalstīt un stimulēt māju renovāciju?
– Pirmkārt, pašvaldībai jāinformē iedzīvotāji par ieguvumiem pēc renovācijas. To var darīt ar konkrētiem piemēriem no citām pašvaldībām, kur māju renovācijas process ir pavirzījies tālāk. Cilvēki pārsvarā domā tikai par šodienu, bet viņiem ir jāparāda rītdienas ieguvumi. Otrkārt, pašvaldībai jāsniedz praktisks atbalsts, piemēram, ar projektu sagatavošanu.
Tuvākajā laikā jāatrisina Inčukalna bibliotēkas paplašināšanas jautājums, esošās telpas savienojot ar domes ēku, piebūvējot otro stāvu. Mums ir ļoti labas bibliotekāres, sava darba fanātiķes, bet viņām nav piemērotu telpu darbam, bibliotēkā nav lasītavas. Ir jāuzlabo arī Inčukalna kultūras nams un Vangažu kultūras nams. Mums ir ļoti daudz dažādu pašdarbības kolektīvu, kuri ir pelnījuši plašākas un piemērotākas telpas savu aktivitāšu īstenošanai.
– Kādi vēl novadam nozīmīgi uzdevumi būtu jāveic?
– Novadam saskaņā ar likumu ir jāveic kapu apsaimniekošana, tomēr mūsu novada domes vadība šo uzdevumu nevēlas pildīt. Runa ir par Vangažu kapu pārņemšanu pašvaldības īpašumā, par ko cīnāmies jau vairākus gadus. Kapi piederēja Vangažu evaņģēliski luteriskajai baznīcai, tās draudze nav liela, tādēļ baznīca pati kapus vairs nevarēja uzturēt un lūdza tos pārņemt pašvaldības īpašumā. Lai gan pašvaldība ir atbildīga par apbedījumu vietām savā teritorijā, domes vadība pārņemšanai nepiekrīt un meklē dažādus ieganstus, lai to nedarītu. Unikāli, ka pašvaldība negrib pārņemt kapus! Arī KNAB pēc mūsu vēstules apliecināja, ka tas ir pašvaldības pienākums.
Tā vietā, lai ar baznīcu sadarbotos un vienotos, domes vadība sākusi to terorizēt – pašvaldības policija regulāri sastāda administratīvos protokolus par nenopļautu zāli vai kapos svešu cilvēku izmestiem atkritumiem. Starp citu, Inčukalna novadam nav savas pašvaldības policijas. Novads par drošības un kārtības nodrošināšanu ir noslēdzis līgumu ar Reģionālo pašvaldības policiju no Ķekavas. Manuprāt, šajā līgumā noteiktā samaksa par pakalpojumiem ir liela, turklāt izmaksas ar katru gadu pieaug. Uzskatu, ka ir jāmeklē risinājumi, lai kārtību un drošību, nezaudējot pakalpojuma kvalitāti, novadā nodrošinātu ar mazākiem līdzekļiem.