Eiroparlamentārietis uzskata, ka trīs galvenās lietas, kas ir Latvijas interesēs, ir Latvijas valstspiederīgo tiesību ievērošana, ciešu saišu saglabāšana ar Lielbritāniju drošības politikas jautājumos un kohēzijas politikas jautājumi.
"Pirmkārt, mūsu cilvēkus nedrīkst diskriminēt, otrkārt, svarīgas ir ģeopolitiskās intereses, neatstumjot Apvienoto Karalisti no drošības aspektiem, un, treškārt, ir svarīgi, lai sarunās netiktu nogriezta kohēzijas politika nākamajiem septiņiem gadiem, sākot no 2021. gada," domā Zīle.
Viņu uztrauc šī brīža situācija "Brexit" sarunu kontekstā, jo šķiet, ka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) puses varētu tikt izmantota citu valstu iebiedēšanai, kas tām norādītu uz to, ka sliktāk ir izstāties, nekā palikt ES. Šāda pieeja būtu nepareiza, pārliecināts deputāts.
Zīle neredz citu risinājumu kā saglabāt visiem Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem un citur Eiropā dzīvojošajiem Apvienotā Karalistes iedzīvotājiem tās tiesības, kas tiem šobrīd ir, tādēļ viņam šķiet dīvaina situācija, ka abas puses norāda uz to, ka par pilsoņu tiesībām sarunu laikā būs ļoti jācīnās.
"Būs spēles elementi ar kompromisiem. Diemžēl šī spēle jau notiek, un jāsaka, ka no Eiropas sarunvedēju puses [tā notiek] vairāk," domā deputāts.
Tikmēr Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas izsludinātās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas Zīle vērtē kā ļoti pareizu rīcību, norādot, ka lēmums par vēlēšanu izsludināšanu pieņemts īstajā laikā.
"Šis solis ir pareizs, jo viņas taktika un politiskā stāja ir pacēlusi viņu ļoti augstu. Viņa aiz sevis iegūs ļoti spēcīgu parlamenta pārsvaru un varēs pabeigt sarunas un iet uz kompromisiem, noliekot galīgo vienošanos jau savam parlamentam," ir pārliecināts eiroparlamentārietis.
Savukārt EP deputāti Sandru Kalnieti (V) satrauc tas, ka abu pušu nespēja vienoties noteiktā termiņā nozīmētu pārejas periodu, ko Lielbritānija varētu izmantot savā labā, tādējādi tam kļūstot nevis par pagaidu, bet par "mūžīgo stāvokli".
"Meja šobrīd uzskata, ka diviem procesiem jānotiek paralēli, proti, jānotiek izstāšanās sarunām un sarunām par Brīvās tirdzniecības līgumu, bet ES uzskata, ka šie procesi nevar iet paralēli, bet vispirms jāpanāk vienošanās par visiem svarīgākajiem jautājumiem un tad jānotiek sarunām par Brīvās tirdzniecības līgumu," norāda deputāte.
Arī Kalniete uzskata, ka Latvijas interesēs noteikti ir mūsu valstspiederīgo aizsardzība, un atgādina, ka svarīgi atcerēties arī par Lielbritānijas valstspiederīgajiem citās ES valstīs, līdz ar to šajā jautājumā abām pusēm ir savas intereses.
"Sarunās par ierobežotu brīvo darbaspēka kustību valda liela politika, jo patiesībā šīs darbavietas, ko briti negrib aizpildīt, ar kaut ko tik un tā būs jāaizpilda," pārliecināta deputāte.
Savukārt gaidāmās vēlēšanas Lielbritānijā noteikti atnesīs lielāku skaidrību "Brexit" sarunās, jo, kad un ja Meja "atbrīvosies" no tiem, kas pārstāv ļoti radikālus uzskatus, un parlamentā iegūs vairāk savu domubiedru, viņas mandāts sarunām kļūs daudz spēcīgāks, domā Kalniete.
Kā ziņots, Luksemburgā notikušajā ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) sacīja, ka visām 27 ES dalībvalstīm arī turpmāk sarunās par "Brexit" ar Apvienoto Karalisti jādemonstrē vienotība, vēršot uzmanību uz to, ka ES pilsoņu, tostarp Latvijas valstspiederīgo tiesību garantēšanai ir jābūt prioritārai sarunās.